Atšķirības starp "Kurzemes-Krievijas tirdzniecības un robežu līgums (1783.)" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Tirdzniecības un robežu līgums starp Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu, Kurzemes muižniecību un Krievijas impēriju''' - noslēgts 1783. gada 20. maijā, ratificēts 21. maijā. | '''Tirdzniecības un robežu līgums starp Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu, Kurzemes muižniecību un Krievijas impēriju''' - noslēgts 1783. gada 20. maijā, ratificēts 21. maijā. | ||
| − | |||
| − | |||
1782. gada 19. oktobrī [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] [[ģenerālgubernators]] [[Brauns Georgs|G. Brauns]] paziņoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogam]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēterim]] [[Krievijas impērija|Krievijas]] [[Imperators|imperatores]] [[Katrīna II, Krievijas imperatore|Katrīnas II]] prasību, lai visas [[Žečpospoļita]]s preces, ko no hercogistes ved uz Rīgu un no Rīgas uz Žečpospoļitu, netiktu apliktas ar muitu, kā arī lai hercogistes labības un pārtikas produktu eksports, saskaņā ar 1615. gada līgumu starp hercogisti un Rīgas pilsētu, tiktu realizēts tikai caur Rīgu. [[Kurzemes landtāgs]], kas sanāca 1783. gada februārī, nolēma lūgt palīdzību un aizstāvību pie hercogistes [[Sizerens|sizerena]] Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] [[Staņislavs II Augusts Poņatovskis, Žečpospoļitas karalis|Staņislava II Augusta]]. Hercogs Pēteris noraidīja šo plānu. Landtāga deputāti un [[muižniecība]]s [[maršals]] [[Zass Gideons Heinrihs fon|Gideons fon Zass]] ignorēja hercoga pozīciju un 26. februārī nolēma informēt G. Braunu par vēršanos pie karaļa šajā jautājumā, gaidot tā norādījumus. Sarunas starp Krievijas impērijas, Kurzemes hercoga un muižniecības pārstāvjiem norisa Rīgā 1783. gada maijā, un to rezultātā hercogs un Kurzemes muižniecība bija spiesti piekāpties Krievijai gandrīz visos jautājumos. | 1782. gada 19. oktobrī [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] [[ģenerālgubernators]] [[Brauns Georgs|G. Brauns]] paziņoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogam]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēterim]] [[Krievijas impērija|Krievijas]] [[Imperators|imperatores]] [[Katrīna II, Krievijas imperatore|Katrīnas II]] prasību, lai visas [[Žečpospoļita]]s preces, ko no hercogistes ved uz Rīgu un no Rīgas uz Žečpospoļitu, netiktu apliktas ar muitu, kā arī lai hercogistes labības un pārtikas produktu eksports, saskaņā ar 1615. gada līgumu starp hercogisti un Rīgas pilsētu, tiktu realizēts tikai caur Rīgu. [[Kurzemes landtāgs]], kas sanāca 1783. gada februārī, nolēma lūgt palīdzību un aizstāvību pie hercogistes [[Sizerens|sizerena]] Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] [[Staņislavs II Augusts Poņatovskis, Žečpospoļitas karalis|Staņislava II Augusta]]. Hercogs Pēteris noraidīja šo plānu. Landtāga deputāti un [[muižniecība]]s [[maršals]] [[Zass Gideons Heinrihs fon|Gideons fon Zass]] ignorēja hercoga pozīciju un 26. februārī nolēma informēt G. Braunu par vēršanos pie karaļa šajā jautājumā, gaidot tā norādījumus. Sarunas starp Krievijas impērijas, Kurzemes hercoga un muižniecības pārstāvjiem norisa Rīgā 1783. gada maijā, un to rezultātā hercogs un Kurzemes muižniecība bija spiesti piekāpties Krievijai gandrīz visos jautājumos. | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 10.32
Tirdzniecības un robežu līgums starp Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu, Kurzemes muižniecību un Krievijas impēriju - noslēgts 1783. gada 20. maijā, ratificēts 21. maijā.
1782. gada 19. oktobrī Vidzemes ģenerālgubernators G. Brauns paziņoja Kurzemes un Zemgales hercogam Pēterim Krievijas imperatores Katrīnas II prasību, lai visas Žečpospoļitas preces, ko no hercogistes ved uz Rīgu un no Rīgas uz Žečpospoļitu, netiktu apliktas ar muitu, kā arī lai hercogistes labības un pārtikas produktu eksports, saskaņā ar 1615. gada līgumu starp hercogisti un Rīgas pilsētu, tiktu realizēts tikai caur Rīgu. Kurzemes landtāgs, kas sanāca 1783. gada februārī, nolēma lūgt palīdzību un aizstāvību pie hercogistes sizerena Žečpospoļitas karaļa Staņislava II Augusta. Hercogs Pēteris noraidīja šo plānu. Landtāga deputāti un muižniecības maršals Gideons fon Zass ignorēja hercoga pozīciju un 26. februārī nolēma informēt G. Braunu par vēršanos pie karaļa šajā jautājumā, gaidot tā norādījumus. Sarunas starp Krievijas impērijas, Kurzemes hercoga un muižniecības pārstāvjiem norisa Rīgā 1783. gada maijā, un to rezultātā hercogs un Kurzemes muižniecība bija spiesti piekāpties Krievijai gandrīz visos jautājumos.
Literatūra
- Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999., 52.-53. lpp. ISBN 9984-9184-4-4
