Brauns Georgs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Georga Brauna portrets

Georgs Brauns (Georg Brown, kr. граф Георг Браун 1698.-1792.) - Krievijas impērijas ierēdnis, feldmaršals, Sv. Romas impērijas grāfs (kopš 1773. gada). Dzimis dzimis 1698. gada 5. jūnijā Īrijā, katoļu muižnieku dzimtā. 1725. gadā pēc pabeigtām studijām Limerikas universitātē, 27 gadu vecumā atstājis dzimteni, iestājoties Pfalcas kūrfirsta militārajā dienestā. 1730. gadā 32 gadu vecumā iestājies Krievijas impērijas dienestā kā kapteiņleitnants Izmailovas gvardes pulkā. 1734. gadā piedalījies Dancigas ieņemšanā, 1735.-1739. gados karā ar Osmaņu impēriju, paaugstināts par ģenerālmajoru 1758. gadā kaujā pie Corndorfas smagi ievainots, uzkalpojies līdz ģenerāļa dienesta pakāpei. Apbalvots ar Austrijas impērijas imperatores Marijas Terēzas ar briljantiem un portretu rotātu tabakdozi, Žečpospoļitas Baltā ērgļa ordeni, Krievijas Aleksandra Ņevska ordeni. Bijis divas reizes precējies: pirmo reizi ar Krievijas augstmaņa, grāfa Peteram de Lasī (Peter Count de Lacy) māsu[1]. 3 dēli no pirmās laulības (visi miruši jau tēvam dzīvam esot). Vecākais mira Parīzē, kur bija aizsūtīts mācīties, otrs – ģenerālmajors krievu armijā, trešais – pulkvedis. 1765. gadā Brauns apprecējās ar Petera fon Fītinghofa atraitni Eleonoru Kristīni, dzimušu baronesi Mengdenu, Vidzemes hoftiesas prezidenta un Kaugurmuižas un Igates muižu dzimtkunga Johana Frīdriha Mengdena meitu. Otrajā laulībā viņam piedzima dēls Johans Georgs fon Brauns, vēlāk infantērijas Keksholmas pulka pulkvedis Krievijas dienestā un Maltas ordeņa bruņinieks, un divas meitas – Eleonora Kristīne (precējusies ar Mihaelu Janu fon Borhu fon Lubešicu, Varšavas Seima locekli un ģenerālkvartīrmeistaru, Beļecas vaivadu), un Vilhelmīne Elizabete (precējusies ar grāfu Mēdemu, Kurzemes hercoga svaini un Prūsijas armijas kapteini). 1762. gada martā, 64 gadu vecumā paaugstināts par feldmaršalu, taču pārgāja administratīvajā dienestā: Rīgas ģenerālgubernators (1762.-1775.), Rīgas un Rēveles ģenerālgubernators (1775.-1783), Rīgas vietniecības un Rēveles vietniecības vietvaldis (Statthalter). Siguldas un Ķempju muižas[2], Smiltenes muižas, Veru muižas Igaunijā, Gāles muižas pie Siguldas un Paltmales muižas pie Līgatnes, kā arī īpašumu Kurzemē – Baltās muižas, Pienavas un Džūkstes īpašnieks. 1764. gada vasarā devis atļauju celt Rīgā pirmo katoļu baznīcu (Sāpju Dievmātes baznīcu) kopš Reformācijas laikā uzsāktās katoļu vajāšanas. 1785. gada februārī izdevis rīkojumu par tautskolu celšanu 7 Vidzemes pilsētās - Valkā, Vīlandē, Valmierā, Cēsīs, Ārensburgā, Limbažos un Vēravā, piešķirot katras skolas uzturēšanai ik gadus 400 rubļu, Slokas miestam - 1000 rubļu skolas celšanai un 10 000 rubļu - mācību atjaunošanai Rīgas licejā. Miris 1792. gada 18. septembrī. Apglabāts Skaistkalnes katoļu baznīcas kapenēs.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Ziņā "Turaidas muzejrezervāts iegādājies retu gravīru" TMR galvenā speciāliste Ina Līne min, ka Brauns bijis precējies ar Austrijas ģenerāļa Franča Morica de Lasī māsu.
  2. 1761. gadā nopirka no sievas brāļa, Austrijas ģenerāļa Franča Morica de Lasī - kopā 20 arklu apdzīvotas un 3¼ arkla neapdzīvotas zemes, 442 darbaspējīgi zemnieki, muižas lauki, 4 krogi, zveja 3 ezeros un Gaujas upē

Literatūra

  • Stepermanis M. Zemnieku nemieri Vidzemē. – Rīga, 1956., 70.-71. lpp.

  • Borch M. J. Leben des Reichsgraf George von Browne, General-gouverneur von Liefland und Esthland. - Riga, 1795

Resursi internetā par šo tēmu