Atšķirības starp "Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Wilhelmine_Herzogin_von_Sagan_(1818).jpg‎|right|thumb|200px|Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna]]
 
[[Attēls:Wilhelmine_Herzogin_von_Sagan_(1818).jpg‎|right|thumb|200px|Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna]]
'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'', 1781.-1839.) - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]] (kopš 1891.). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, zviedru [[ģenerālis|ģenerāļa]] Gustava Morica Armfelta (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') ģimenei.
+
'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'', 1781.-1839.) - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]] (kopš 1891.). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, zviedru [[ģenerālis|ģenerāļa]] Gustava Morica Armfelta (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās  ar princi Luiju de Roānu-Gemenē (''Prinz Louis von Rohan'', 1768.-1836.).  
  
1800. gadā salaulājās  ar princi Luiju de Roānu-Gemenē (''Prinz Louis von Rohan'', 1768.-1836.). Otrā laulība bija ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubecki (''Fürst  Wassili Trubetzkoi'', 1776.–1841.). 1819. gadā stājās trešajā laulībā ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Rudolfu fon Šulenburgu (''Count Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.)
+
Otrā laulība bija ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubecki (''Fürst  Wassili Trubetzkoi'', 1776.–1841.). 1819. gadā stājās trešajā laulībā ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Rudolfu fon Šulenburgu (''Count Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.)
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. februāris, plkst. 12.33

Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna

Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron, 1781.-1839.) - Sagānas hercogiene (kopš 1891.). Kurzemes un Zemgales hercogistes princese, hercoga Pētera un Dorotejas vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī Mītavā. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, zviedru ģenerāļa Gustava Morica Armfelta (Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.) ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar princi Luiju de Roānu-Gemenē (Prinz Louis von Rohan, 1768.-1836.).

Otrā laulība bija ar kņazu Vasīliju Trubecki (Fürst Wassili Trubetzkoi, 1776.–1841.). 1819. gadā stājās trešajā laulībā ar grāfu Karlu Rudolfu fon Šulenburgu (Count Rudolf von Carl Schulenburg, 1788.-1856.)

Galerija

Literatūra

  • Clemens Brühl. Die Sagan, das Leben der Herzogin von Sagan, Prinzessin von Kurland. - Berlin, 1941
  • Maria Ulrichová. Clemens-Metternich – Wilhelmine von Sagan. Ein Briefwechsel 1813–1815. - Graz - Köln, 1966

  • Dorothy Gies McGuigan. Metternich and the duchess. - Doubleday, New York, 1975, ISBN 038502827X

  • Helena Sobková. Kateřina Zaháňská. - Prague, 1995, ISBN 80-20-40532-1

Resursi internetā par šo tēmu