Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Dinaburga | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Dinaburga | ||
|} | |} | ||
| − | '''Pārdaugavas hercogiste''' jeb '''Inflantijas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - [[Lietuvas lielkņaziste]]s, vēlāk [[Žečpospoļita]]s hercogiste iekarotajā [[Livonija]]s daļā Daugavas labajā krastā. Saskaņā ar 1561. gada 28. novembrī noslēgtajiem [[Padošanās līgumi]]em [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] un [[Polijas karaliste|Polijas]] [[Karalis|karaļa]] Sigismunda II Augusta pakļautībā. Būt par šīs teritorijas administratoru 1562. gada 6. martā tika pilnvarots [[Ketlers Gothards]]. 1566. gadā būt par administratoru karalis pilnvaroja Lietuvas [[Magnāts|magnātu]] [[Hodkevičs Jans|Janu Hodkeviču]], kurš 10. decembrī | + | '''Pārdaugavas hercogiste''' jeb '''Inflantijas hercogiste''' (''Ducatus Ultradunensis'', pol. ''Księstwo Inflantii'') - [[Lietuvas lielkņaziste]]s, vēlāk [[Žečpospoļita]]s hercogiste iekarotajā [[Livonija]]s daļā Daugavas labajā krastā. Saskaņā ar 1561. gada 28. novembrī noslēgtajiem [[Padošanās līgumi]]em [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] un [[Polijas karaliste|Polijas]] [[Karalis|karaļa]] Sigismunda II Augusta pakļautībā. Būt par šīs teritorijas administratoru 1562. gada 6. martā tika pilnvarots [[Ketlers Gothards]]. 1566. gadā būt par administratoru karalis pilnvaroja Lietuvas [[Magnāts|magnātu]] [[Hodkevičs Jans|Janu Hodkeviču]], kurš 10. decembrī Cēsīs vienojās ar provinces [[Kārta|kārtām]] par provinces pievienošanos Lietuvas lielkņazistei. Decembra beigās vienošanos ratificēja Lietuvas [[Seims]]. Jaunā Lietuvas teritorija tika nosaukta par "Pārdaugavas hercogisti" un tai piešķīra arī [[Ģerbonis|ģerboni]]: no Hodkeviča dzimtas vapeņa ņemts sarkanā laukā ar zeltu kronēts sudraba grifs, kam uz krūtīm papildus likta monogramma "SA". Administratīvi teritoriju iedalīja 4 [[Apriņķis|apriņķos]]: Rīgas, Turaidas, Cēsu un Daugavpils. <ref>Izņemot Rīgas pilsētu, kas padevās tikai 1581. gadā, un [[Krievijas cariste]]s iekaroto [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas biskapiju]].</ref> Katru apriņķi pārvaldīja senators, kurš kopā ar 3 [[Landrāts|landrātiem]] īstenoja tiesu varu. Augstākā tiesu apelācijas iestāde bija hercogistes administrators kopā ar visiem 4 senatoriem. |
| − | 1569. gadā | + | 1569. gadā pēc [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanas Pārdaugavas hercogiste kļuva par Žečpospoļitas provinci. 1582. gada 4. decembrī karalis [[Batorijs STefans, Žečpospoļitas karalis|Stefans Batorijs]] izdeva t.s. [[Livonijas konstitūcijas]] (''Constitutiones Livoniae''). Teritorija tika iedalīta 3 [[Prezidāts|prezidātos]] (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).<ref>Vendenes prezidātā ietilpa zemes starp Daugavu un Gauju, ietverot arī Viļakas, Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Gaujienas pilis ar novadiem. Tērbatas prezidātā ietilpa agrākā Tērbatas biskapija, pievienojot vēl arī bijušosOrdeņa īpašumus, kas ar to robežojās. Pērnavas prezidātā ietilpa teritorija starp Gauju, Virtsjervas ezeru un jūru.</ref>, kas sīkāk tika iedalīti [[Stārastija|stārastijās]].<ref>Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (''Ordinationes Livoniae I) bija jābūt 26 stārastijām, taču to skaits ik pa laikam mainījās.</ref> |
| + | |||
| + | Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās [[Livonijas tiesības]] tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm: | ||
* Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis; | * Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis; | ||
* Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | * Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. marts, plkst. 21.42
| |
| hercogiste | 1566.-1629. |
| sizerens |
|
| galvaspilsēta | Dinaburga |
Pārdaugavas hercogiste jeb Inflantijas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Žečpospoļitas hercogiste iekarotajā Livonijas daļā Daugavas labajā krastā. Saskaņā ar 1561. gada 28. novembrī noslēgtajiem Padošanās līgumiem Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta pakļautībā. Būt par šīs teritorijas administratoru 1562. gada 6. martā tika pilnvarots Ketlers Gothards. 1566. gadā būt par administratoru karalis pilnvaroja Lietuvas magnātu Janu Hodkeviču, kurš 10. decembrī Cēsīs vienojās ar provinces kārtām par provinces pievienošanos Lietuvas lielkņazistei. Decembra beigās vienošanos ratificēja Lietuvas Seims. Jaunā Lietuvas teritorija tika nosaukta par "Pārdaugavas hercogisti" un tai piešķīra arī ģerboni: no Hodkeviča dzimtas vapeņa ņemts sarkanā laukā ar zeltu kronēts sudraba grifs, kam uz krūtīm papildus likta monogramma "SA". Administratīvi teritoriju iedalīja 4 apriņķos: Rīgas, Turaidas, Cēsu un Daugavpils. [1] Katru apriņķi pārvaldīja senators, kurš kopā ar 3 landrātiem īstenoja tiesu varu. Augstākā tiesu apelācijas iestāde bija hercogistes administrators kopā ar visiem 4 senatoriem.
1569. gadā pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas Pārdaugavas hercogiste kļuva par Žečpospoļitas provinci. 1582. gada 4. decembrī karalis Stefans Batorijs izdeva t.s. Livonijas konstitūcijas (Constitutiones Livoniae). Teritorija tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).[2], kas sīkāk tika iedalīti stārastijās.[3]
Tiesu iestādes pēc tika pārkārtotas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, savukārt agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa , viena katrā prezidiātā, sastāvu ieceļ karalis;
- Subkamerārijs, īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa, apelācijas instance, priekšsēdētājs- pats gubernators vai karaļa komisārs, sanāk divas reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, Varšavā pienēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja Vidzemes muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Pēc 1629. gada vairāk lieto nosaukumu "Inflantija", bet laikā no 1677. līdz 1772. gadam - "Inflantijas vojevodiste".
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Izņemot Rīgas pilsētu, kas padevās tikai 1581. gadā, un Krievijas caristes iekaroto Tērbatas biskapiju.
- ↑ Vendenes prezidātā ietilpa zemes starp Daugavu un Gauju, ietverot arī Viļakas, Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Gaujienas pilis ar novadiem. Tērbatas prezidātā ietilpa agrākā Tērbatas biskapija, pievienojot vēl arī bijušosOrdeņa īpašumus, kas ar to robežojās. Pērnavas prezidātā ietilpa teritorija starp Gauju, Virtsjervas ezeru un jūru.
- ↑ Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae I) bija jābūt 26 stārastijām, taču to skaits ik pa laikam mainījās.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. / Latvijas zemju robežas 1000 gados. - Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1999.
