Atšķirības starp "Džu Sji" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Zhu_Xi.jpg|right|thumb|200px|Džusi]] | [[Attēls:Zhu_Xi.jpg|right|thumb|200px|Džusi]] | ||
− | '''Džu Si''' (ķīn. 朱熹, piņj. ''Zhū Xī'', 1130.-1200.) – filosofs, [[ | + | '''Džu Si''' (ķīn. 朱熹, piņj. ''Zhū Xī'', 1130.-1200.) – filosofs, [[Neokonfūciānisms|neokonfūciānisma]] skolas pārstāvis. Dzimis 1130. gada 18. oktobrī Jusji, Fudžaņas provincē, [[Sunu impērija|Sunu impērijā]]. Miris 1200. gada 23. aprīlī. Sistematizēja [[Konfūciānisms|konfūciānisma]] idejas. [[Budisms|Budisma]] un [[Daoisms|daoisma]] ietekmē pievērsās metafizisku problēmu risināšanai. Postulēja, ka dabas likumam [[li]] nav formas un īpašību, līdz ar to tas nav pieejams jutekliskai uztverei un izziņai. [[Lielā robeža]] rada kustības spēku [[jan]] un pasivitātes spēku [[iņ]], notiekot kustības un miera stāvokļa pastāvīgai savstarpējai nomaiņai. Šajā procesā veidojas 5 pasaules materiālie pirmelementi: ūdens, uguns, koks, metāls, zeme. Par primāro viņš uzskatīja ideālo pirmssākumu li, bet par sekundāru – materiālo pirmssākumu [[cji]]. Cilvēka iedzimto dabu Džusi atvasināja no li. Par sabiedrības dzīves pamatu uzskatīja konfuciānisma ētiski politisko priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Viņa kanonizētā mācība vēlāk kļuva par pamatu tradicionālajai ķīniešu izglītības sistēmai. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. augusts, plkst. 12.41
Džu Si (ķīn. 朱熹, piņj. Zhū Xī, 1130.-1200.) – filosofs, neokonfūciānisma skolas pārstāvis. Dzimis 1130. gada 18. oktobrī Jusji, Fudžaņas provincē, Sunu impērijā. Miris 1200. gada 23. aprīlī. Sistematizēja konfūciānisma idejas. Budisma un daoisma ietekmē pievērsās metafizisku problēmu risināšanai. Postulēja, ka dabas likumam li nav formas un īpašību, līdz ar to tas nav pieejams jutekliskai uztverei un izziņai. Lielā robeža rada kustības spēku jan un pasivitātes spēku iņ, notiekot kustības un miera stāvokļa pastāvīgai savstarpējai nomaiņai. Šajā procesā veidojas 5 pasaules materiālie pirmelementi: ūdens, uguns, koks, metāls, zeme. Par primāro viņš uzskatīja ideālo pirmssākumu li, bet par sekundāru – materiālo pirmssākumu cji. Cilvēka iedzimto dabu Džusi atvasināja no li. Par sabiedrības dzīves pamatu uzskatīja konfuciānisma ētiski politisko priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Viņa kanonizētā mācība vēlāk kļuva par pamatu tradicionālajai ķīniešu izglītības sistēmai.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64.-65. lpp.
- Percy J. Bruce. Chu Hsi and His Masters. - Probsthain & Co., London, 1922
- Daniel K. Gardner. Learning To Be a sage. - University of California Press, Berkeley, 1990
- Chan Wing-tsit. Chu Hsi. / Sung Biographies. Hrsg. Herbert Franke, - Wiesbaden, 1976, Band 1, S. 282–290.; ISBN 3-515-02412-3
- О сознании (Синь): Из философского наследия Чжу Си (Памятники письменности Востока. СХХII) - Восточная литература, Москва, 2002, C. 318
- Мартынов А.С. Буддизм и конфуцианцы. Су Дун-по (1036-1101) и Чжу Си (1130-1200). / Буддизм, государство и общество в странах Центральной и Восточной Азии в средние века. - Наука, Москва, 1982, С. 206-316.
Resursi internetā par šo tēmu
- Zhu Xi - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Zhu Xi Biography - ibiblio.org
- Works by Zhu Xi at Project Gutenberg
- Chu Hsi and Divination. / Kidder Smith, Jr., Peter K. Bol, Joseph A. Adler, and Don J. Wyatt. Sung Dynasty Uses of the I Ching. - Princeton University Press, Princeton, 1990
- Literatur von und über Zhu Xi im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Werke von Zhu Xi bei Zeno.org