Atšķirības starp "Nestoriāņi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Haldiešu Baznīca)
m (→‎Haldiešu Baznīca)
9. rindiņa: 9. rindiņa:
 
Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par '''Haldiešu Baznīcu''' (no gr. ''Χαλδαίοι'' - ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu''; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla [[katoļi]]em). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000).
 
Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par '''Haldiešu Baznīcu''' (no gr. ''Χαλδαίοι'' - ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu''; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla [[katoļi]]em). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000).
  
−
Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no Bizantijas uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada [[Koncils|koncilā]] izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu [[Patriarhāts|patriarhātu]] ar [[Patriarhs|patriarha rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja [[Ūnija|ūniju]] ar [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcu]] (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa [[Mezopotāmija]]s nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. ''haldiešu Baznīcas'' [[patriarhs]] bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) [[Klosteris|klostera]] [[igumens]].
+
Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no Bizantijas uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada [[Koncils|koncilā]] izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu [[Patriarhāts|patriarhātu]] ar [[Patriarhs|patriarha]] rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja [[Ūnija|ūniju]] ar [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcu]] (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa [[Mezopotāmija]]s nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. ''haldiešu Baznīcas'' [[patriarhs]] bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) [[Klosteris|klostera]] [[igumens]].
  
 
[[Liturģija]]s valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].
 
[[Liturģija]]s valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].

Versija, kas saglabāta 2008. gada 3. novembris, plkst. 07.40

Nestoriāņi (no Konstantinopoles patriarha Nestora; ap 380.-450.) - virziens kristietībā, kura piekritēji norobežoja Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu.

Viduslaikos nestoriāņi bija dominējošā kristīgā Baznīca Centrālāzijā.

Komentāri

Haldiešu Baznīca

Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par Haldiešu Baznīcu (no gr. Χαλδαίοι - chaldaioi; asīr. kaldu; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla katoļiem). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000).

Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no Bizantijas uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada koncilā izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu patriarhātu ar patriarha rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja ūniju ar Romas Katoļu Baznīcu (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa Mezopotāmijas nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. haldiešu Baznīcas patriarhs bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) klostera igumens.

Liturģijas valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto Gregora kalendāru.

Literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Nestoriāņi&oldid=3896"