Atšķirības starp "Dekabristu dumpis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dekabristu dumpis''' (kr. ''Восстание декабристов'', angl. ''Decembrist revolt'', vāc. ''Dekabristenaufstand'', fr. ''La révolte des décabristes'') - 1825. gada 14. (26.) decembrī t.s. [[Dekabristi|dekabristu]] organizēts valsts apvērsuma mēģinājums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], lai nepieļautu [[Nikolajs I, Krievijas imperators|Nikolaja Romanova]] kāpšanu tronī. Plkst. 11:00 no rīta sazvērnieki gvardes virsnieki izveda no kazarmām Maskavas un Grenadieru pulku, kā arī Jūras ekipāžas matrožus, - kopā aptuveni 3020 cilvēku, - bloķējot [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ēku. Sazvērnieku par [[Diktators|diktatoru]] ieceltais [[kņazs]] Sergejs Trubeckojs (''Сергей Трубецкой'') neieradās un dumpinieku rīcība apstājās, nevarot izlemt, kurš vadīs to spēkus. Dumpiniekus ielenca [[imperators|imperatoram]] uzticīgais karaspēks un, pēc vairākkārtējiem piedāvājumiem nolikt ieročus un izklīst, kā arī neveiksmīga kavalērijas mēģinājuma izklīdināt [[karē]] sastājušos dekabristu komandētos karavīrus, atklāja [[karteča]]s uguni no lielgabaliem. Bojā gāja arī liels skaits ziņkārīgo, kas bija sanākuši skatīties notikumus un kaujai sākoties metās bēgt pa šaurajām ieliņām prom no Senāta laukuma. Kopā apšaudē mira 1 [[ģenerālis]], 1 štāba virsnieks, 17 virsnieki, 282 leibgvardi, 39 vīrieši frakās vai šineļos, 9 sievietes, 19 pusaudži, 903 pilsētnieki.<ref>Михаил Ершов. Покаяние Кондратия Рылеева. Секретные материалы № 2, СПб, 2008.</ref> | + | '''Dekabristu dumpis''' (kr. ''Восстание декабристов'', angl. ''Decembrist revolt'', vāc. ''Dekabristenaufstand'', fr. ''La révolte des décabristes'') - 1825. gada 14. (26.) decembrī t.s. [[Dekabristi|dekabristu]] organizēts valsts apvērsuma mēģinājums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], lai nepieļautu [[Nikolajs I, Krievijas imperators|Nikolaja Romanova]] kāpšanu tronī. Plkst. 11:00 no rīta sazvērnieki gvardes virsnieki izveda no kazarmām Maskavas un Grenadieru pulku, kā arī Jūras ekipāžas matrožus, - kopā aptuveni 3020 cilvēku, - bloķējot [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ēku. Sazvērnieku par [[Diktators|diktatoru]] ieceltais [[kņazs]] Sergejs Trubeckojs (''Сергей Трубецкой'') neieradās un dumpinieku rīcība apstājās, nevarot izlemt, kurš vadīs to spēkus. Dumpiniekus ielenca [[imperators|imperatoram]] uzticīgais karaspēks un, pēc vairākkārtējiem piedāvājumiem nolikt ieročus un izklīst, kā arī neveiksmīga kavalērijas mēģinājuma izklīdināt [[karē]] sastājušos dekabristu komandētos karavīrus, atklāja [[karteča]]s uguni no lielgabaliem. Bojā gāja arī liels skaits ziņkārīgo, kas bija sanākuši skatīties notikumus un kaujai sākoties metās bēgt pa šaurajām ieliņām prom no Senāta laukuma. Kopā apšaudē mira 1 [[ģenerālis]], 1 štāba virsnieks, 17 virsnieki, 282 leibgvardi, 39 vīrieši frakās vai šineļos, 9 sievietes, 19 pusaudži, 903 pilsētnieki.<ref>Михаил Ершов. Покаяние Кондратия Рылеева. Секретные материалы № 2, СПб, 2008.</ref> |
| + | Šajā laikā dekabristu vadībā sacēlās 6 Čerņigovas pulka rotas, atbrīvoja arestēto S.Muravjovu-Apostolu (''Муравьёв-Апостол, Сергей Иванович'') un tā vadībā devās uz Belaja Cerkovj (''Белая Церковь'') pilsētu. 3. janvārī dumpiniekus ielenca [[huzāri]] un pēc īsas kaujas piespieda tos nolikt ieročus. | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. aprīlis, plkst. 13.13
Dekabristu dumpis (kr. Восстание декабристов, angl. Decembrist revolt, vāc. Dekabristenaufstand, fr. La révolte des décabristes) - 1825. gada 14. (26.) decembrī t.s. dekabristu organizēts valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijā, lai nepieļautu Nikolaja Romanova kāpšanu tronī. Plkst. 11:00 no rīta sazvērnieki gvardes virsnieki izveda no kazarmām Maskavas un Grenadieru pulku, kā arī Jūras ekipāžas matrožus, - kopā aptuveni 3020 cilvēku, - bloķējot Senāta ēku. Sazvērnieku par diktatoru ieceltais kņazs Sergejs Trubeckojs (Сергей Трубецкой) neieradās un dumpinieku rīcība apstājās, nevarot izlemt, kurš vadīs to spēkus. Dumpiniekus ielenca imperatoram uzticīgais karaspēks un, pēc vairākkārtējiem piedāvājumiem nolikt ieročus un izklīst, kā arī neveiksmīga kavalērijas mēģinājuma izklīdināt karē sastājušos dekabristu komandētos karavīrus, atklāja kartečas uguni no lielgabaliem. Bojā gāja arī liels skaits ziņkārīgo, kas bija sanākuši skatīties notikumus un kaujai sākoties metās bēgt pa šaurajām ieliņām prom no Senāta laukuma. Kopā apšaudē mira 1 ģenerālis, 1 štāba virsnieks, 17 virsnieki, 282 leibgvardi, 39 vīrieši frakās vai šineļos, 9 sievietes, 19 pusaudži, 903 pilsētnieki.[1] Šajā laikā dekabristu vadībā sacēlās 6 Čerņigovas pulka rotas, atbrīvoja arestēto S.Muravjovu-Apostolu (Муравьёв-Апостол, Сергей Иванович) un tā vadībā devās uz Belaja Cerkovj (Белая Церковь) pilsētu. 3. janvārī dumpiniekus ielenca huzāri un pēc īsas kaujas piespieda tos nolikt ieročus.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Михаил Ершов. Покаяние Кондратия Рылеева. Секретные материалы № 2, СПб, 2008.
