Atšķirības starp "Dalienu kņazistes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dalienu kņazistes''' (kr. ''удельные княжества'') - feodāli valdījumi senkrievu zemēs XII-XVI gs. Sāka rasties [[Kijevas Krievzeme|Kijevas lielkņazistē]], kad lielkņazs sāka piešķirt | + | '''Dalienu kņazistes''' (kr. ''удельные княжества'') - feodāli valdījumi senkrievu zemēs XII-XVI gs. Sāka rasties [[Kijevas Krievzeme|Kijevas lielkņazistē]], kad lielkņazs sāka piešķirt [[apanāža]]s saviem dēliem, tuvākajiem radiniekiem vai līdzgaitniekiem no augstāko [[Bajārs|bajāru]] vidus, bet vēlāk tradīcija turpinājās, sadrumstalojoties lielajām senkrivu kņazistēm. Dalienu [[Kņazs|kņazi]] bija formāli lielkņaza [[Vasalis|vasaļi]], taču ar augstāko tiesu, ekonomisko un militāro varu sev piešķirtajos valdījumos.1591. gadā tika likvidēta pēdējā dalienu kņaziste - [[Ugļičas kņaziste]], - to anektējot [[Maskavas cariste]]i. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. oktobris, plkst. 13.00
Dalienu kņazistes (kr. удельные княжества) - feodāli valdījumi senkrievu zemēs XII-XVI gs. Sāka rasties Kijevas lielkņazistē, kad lielkņazs sāka piešķirt apanāžas saviem dēliem, tuvākajiem radiniekiem vai līdzgaitniekiem no augstāko bajāru vidus, bet vēlāk tradīcija turpinājās, sadrumstalojoties lielajām senkrivu kņazistēm. Dalienu kņazi bija formāli lielkņaza vasaļi, taču ar augstāko tiesu, ekonomisko un militāro varu sev piešķirtajos valdījumos.1591. gadā tika likvidēta pēdējā dalienu kņaziste - Ugļičas kņaziste, - to anektējot Maskavas caristei.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
