Atšķirības starp "Tukums" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Tukums''' - [[pils]], [[miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā [[Livonijas ordenis|ordeņa]] pils uzcelta jau XIV gs. sākumā [[Livonijas Lielais kara ceļš|Lielā kara ceļa]] malā. Līdzīgi kā citur, ap pili izveidojās [[miests]], kuru tolaik dēvēja par ''Hakelwerk'' vai ''Fleck''. [[Tukuma pils]] apgabals (''borchsoking to Tucken'') un senpilsētiņa pirmo reizi dokumentos minēti 1445. gadā, bet Tukuma draudze (''Kerspel to Tuckem'') - 1461. gadā. 1486. gadā Johanam Torpenam (''Torpen'') izsniegtā [[Lēņa raksts|lēņa rakstā]] minēts Tukuma muižas pārvaldes iecirknis (''Amt''), kā arī senākā zināmā Tukuma [[baznīca]] - Sv. Markusa kapella (''Sanct Marcus Kapelle''). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā (1561.-1795.) tur atradās Tukuma [[Virspilskungs|virspilskunga]] rezidence (attiecīgi pilsētiņā apmetās [[Hercogs|hercoga]] amatpersonas: virspilskungi, [[Manrihters|manrihteri]], [[Tiesas asesors|tiesas asesori]], [[Tiesas sekretārs|tiesas sekretāri]], [[Fiskāls|fiskāli]], [[Ministeriālis|ministeriāļi]], notāri un advokāti). 1704. gada Kurzemes t.s. [[Zemes rullis|Zemes rullī]] (''Landrolle'') jeb arklu sarakstā Tukums minēts kā [[Hercogs|hercogam]] piederoša apdzīvota vieta ar 2 [[Arksl|arklu]] lielu zemes platību. Pēc hercogistes iekļaušanas [[Krievijas impērija]]s sastāvā Tukus ar [[Imperators|imperatores]] [[Katrīna II, Krievijas imeratore|Katrīnas II]] 1795. gada 27. novembra [[Ukazs|ukazu]] par [[Apriņķis|apriņķu]] izveidošanu un to centru - apriņķa pilsētu, - noteikšanu, ieguva pilsētas statusu. | + | '''Tukums''' - [[pils]], [[miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā [[Livonijas ordenis|ordeņa]] pils uzcelta jau XIV gs. sākumā [[Livonijas Lielais kara ceļš|Lielā kara ceļa]] malā. Līdzīgi kā citur, ap pili izveidojās [[miests]], kuru tolaik dēvēja par ''Hakelwerk'' vai ''Fleck''. [[Tukuma pils]] apgabals (''borchsoking to Tucken'') un senpilsētiņa pirmo reizi dokumentos minēti 1445. gadā, bet Tukuma draudze (''Kerspel to Tuckem'') - 1461. gadā. 1486. gadā Johanam Torpenam (''Torpen'') izsniegtā [[Lēņa raksts|lēņa rakstā]] minēts Tukuma muižas pārvaldes iecirknis (''Amt''), kā arī senākā zināmā Tukuma [[baznīca]] - Sv. Markusa kapella (''Sanct Marcus Kapelle''). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā (1561.-1795.) tur atradās Tukuma [[Virspilskungs|virspilskunga]] rezidence (attiecīgi pilsētiņā apmetās [[Hercogs|hercoga]] amatpersonas: virspilskungi, [[Manrihters|manrihteri]], [[Tiesas asesors|tiesas asesori]], [[Tiesas sekretārs|tiesas sekretāri]], [[Fiskāls|fiskāli]], [[Ministeriālis|ministeriāļi]], notāri un advokāti). 1704. gada Kurzemes t.s. [[Zemes rullis|Zemes rullī]] (''Landrolle'') jeb arklu sarakstā Tukums minēts kā [[Hercogs|hercogam]] piederoša apdzīvota vieta ar 2 [[Arksl|arklu]] lielu zemes platību. Pēc hercogistes iekļaušanas [[Krievijas impērija]]s sastāvā Tukus ar [[Imperators|imperatores]] [[Katrīna II, Krievijas imeratore|Katrīnas II]] 1795. gada 27. novembra [[Ukazs|ukazu]] par [[Apriņķis|apriņķu]] izveidošanu un to centru - apriņķa pilsētu, - noteikšanu, ieguva pilsētas statusu. XVIII gs. dokumentos Tukums tika dēvēts par pilsētu vai pilsētiņu (''Stadt, Städtchen''). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 2. februāris, plkst. 06.27
Tukums - pils, miests, pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā ordeņa pils uzcelta jau XIV gs. sākumā Lielā kara ceļa malā. Līdzīgi kā citur, ap pili izveidojās miests, kuru tolaik dēvēja par Hakelwerk vai Fleck. Tukuma pils apgabals (borchsoking to Tucken) un senpilsētiņa pirmo reizi dokumentos minēti 1445. gadā, bet Tukuma draudze (Kerspel to Tuckem) - 1461. gadā. 1486. gadā Johanam Torpenam (Torpen) izsniegtā lēņa rakstā minēts Tukuma muižas pārvaldes iecirknis (Amt), kā arī senākā zināmā Tukuma baznīca - Sv. Markusa kapella (Sanct Marcus Kapelle). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā (1561.-1795.) tur atradās Tukuma virspilskunga rezidence (attiecīgi pilsētiņā apmetās hercoga amatpersonas: virspilskungi, manrihteri, tiesas asesori, tiesas sekretāri, fiskāli, ministeriāļi, notāri un advokāti). 1704. gada Kurzemes t.s. Zemes rullī (Landrolle) jeb arklu sarakstā Tukums minēts kā hercogam piederoša apdzīvota vieta ar 2 arklu lielu zemes platību. Pēc hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Tukus ar imperatores Katrīnas II 1795. gada 27. novembra ukazu par apriņķu izveidošanu un to centru - apriņķa pilsētu, - noteikšanu, ieguva pilsētas statusu. XVIII gs. dokumentos Tukums tika dēvēts par pilsētu vai pilsētiņu (Stadt, Städtchen).
Literatūra par šo tēmu
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 130.-157. lpp.
