Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m |
||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711. | ||
|} | |} | ||
| − | '''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas ''Bruņinieku akadēmijā''. [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,<ref>1710. gadā nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').</ref> 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.Atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira. | + | '''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. |
| + | |||
| + | Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves 1681. gadā (hercogistē kā [[reģents]] Fridriha Vilhelma vārdā valdīja tā tēvabrālis [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]]). Izglītību ieguva Erlangas ''Bruņinieku akadēmijā''. [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,<ref>1710. gadā nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').</ref> 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.Atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira. | ||
1711. gadā pēkšņi bija miris jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms, savukārt viņa tēvabrālis un troņa mantotājs Ferdinands vēl 1726. gadā, kad jau bija vairāk nekā 70 gadus vecs, joprojām bija bez bērniem. [[Žečpospoļita]]s valdība uzstāja uz pilnīgu hercogistes iekļaušanu un lēņa likvidāciju pēc gaidāmās [[Ketleru dinastija]]s izbeigšanās, [[Kurzemes bruņniecība]] pret to iebilda, kas ļāva tronī kāpt [[Bīronu dinastija]]i.. | 1711. gadā pēkšņi bija miris jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms, savukārt viņa tēvabrālis un troņa mantotājs Ferdinands vēl 1726. gadā, kad jau bija vairāk nekā 70 gadus vecs, joprojām bija bez bērniem. [[Žečpospoļita]]s valdība uzstāja uz pilnīgu hercogistes iekļaušanu un lēņa likvidāciju pēc gaidāmās [[Ketleru dinastija]]s izbeigšanās, [[Kurzemes bruņniecība]] pret to iebilda, kas ļāva tronī kāpt [[Bīronu dinastija]]i.. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. jūlijs, plkst. 11.30
| |
| valda | 22.01.1698.-21.01.1711. |
| laulība | Anna no Krievijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Fridrihs Kazimirs |
| māte | Elizabete Sofija no Brandenburgas |
| dzimis | 1692. Mītavā |
| miris | 21.01.1711. |
Fridrihs III Vilhelms Ketlers (Friedrich III Wilhelm von Kettler, 1692.-1711.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim.
Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves 1681. gadā (hercogistē kā reģents Fridriha Vilhelma vārdā valdīja tā tēvabrālis Ferdinands). Izglītību ieguva Erlangas Bruņinieku akadēmijā. Hercogistes padome 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,[1] 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.Atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.
1711. gadā pēkšņi bija miris jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms, savukārt viņa tēvabrālis un troņa mantotājs Ferdinands vēl 1726. gadā, kad jau bija vairāk nekā 70 gadus vecs, joprojām bija bez bērniem. Žečpospoļitas valdība uzstāja uz pilnīgu hercogistes iekļaušanu un lēņa likvidāciju pēc gaidāmās Ketleru dinastijas izbeigšanās, Kurzemes bruņniecība pret to iebilda, kas ļāva tronī kāpt Bīronu dinastijai..
| Priekštecis: Fridrihs Kazimirs |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1698.-1711. |
Pēctecis: Ferdinands |
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ 1710. gadā nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).
