Atšķirības starp "Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Image:Sarlote_Doroteja_Birona.jpg| | + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |
| − | ''' | + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Doroteja Anna Šarlote''' |
| + | |- | ||
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Sarlote_Doroteja_Birona.jpg|200px]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimusi''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 03.02.1761. Mežotnes pilī | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''mirusi''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.08.1821. Lēbihavas pilī | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''laulība''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1779.-1795. [[Pēteris fon Bīrons]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781.-...) | ||
| + | * Marija Luize Paulīne (1782.-...) | ||
| + | * Johanna Katarīna (1783.-...) | ||
| + | * Pēteris (1787.-1790.) | ||
| + | * Šarlote Friderike (1789.-1791.) | ||
| + | * Doroteja (1793.-...) | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tēvs''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Medems, Johans Fridrihs fon|Fridrihs fon Medems]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Luīze Doroteja | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''brāļi, māsas''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * [[Reke, Elizabete fon|Elizabete Šarlote Konstance]] | ||
| + | * Žanno fon Medems | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tituls''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Hercogs|hercogiene]] | ||
| + | |} | ||
| − | + | '''Doroteja Anna Šarlote von Bīrona''' (''Dorothea Anna Charlotte von Biron'', dzimusi '''fon Medema''' (''von Medem'') - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogiene]], viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā. Tēvs: [[grāfs]] [[Medems, Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs fon Medems]] (''Graf Johann Friedrich von Medem''); māte: Luīze Doroteja, dzimusi fon Korfa. Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību. 1799. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu [[Bīrons Pēteris|Pēteri Bīronu]], un jau novembrī salaulājās. Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luize Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katarīna (1783. gada 24. jūnijā). | |
| − | Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī. | + | [[Žečpospoļita]], līdz ar to arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]], [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]] un [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]], cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks saprata, ka šajā spēlē viņam maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Tā 1790. gadā Doroteja Anna iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu. |
| − | [[Image:Dorotea_von_Biron.jpg|thumb|200px|left|Anna Šarlote | + | |
| − | Hercogs mira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas Dorotejas (''Dorothea von Kurland bis zur Herzogin von Sagan'', dzim. 1793. gadā no Aleksandra Batovska - ''Alexander Batowski'') kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – [[Taleirāns-Perigors, Šarls Moriss de|Šarlu Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord''), savaldzinot to, - kā rezultātā Anna | + | Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī. |
| + | |||
| + | == Komentāri == | ||
| + | [[Image:Dorotea_von_Biron.jpg|thumb|200px|left|Doroteja Anna Šarlote (1793. gadā zīmēts portrets)]] | ||
| + | Hercogs mira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas Dorotejas (''Dorothea von Kurland bis zur Herzogin von Sagan'', dzim. 1793. gadā no Aleksandra Batovska - ''Alexander Batowski'') kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – [[Taleirāns-Perigors, Šarls Moriss de|Šarlu Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord''), savaldzinot to, - kā rezultātā Doroteja Anna kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. oktobris, plkst. 09.45
| |
| dzimusi | 03.02.1761. Mežotnes pilī |
| mirusi | 20.08.1821. Lēbihavas pilī |
| laulība | 1779.-1795. Pēteris fon Bīrons |
| Bērni |
|
| tēvs | Fridrihs fon Medems |
| māte | Luīze Doroteja |
| brāļi, māsas |
|
| tituls | hercogiene |
Doroteja Anna Šarlote von Bīrona (Dorothea Anna Charlotte von Biron, dzimusi fon Medema (von Medem) - Kurzemes un Zemgales hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā. Tēvs: grāfs Johans Fridrihs fon Medems (Graf Johann Friedrich von Medem); māte: Luīze Doroteja, dzimusi fon Korfa. Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību. 1799. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri Bīronu, un jau novembrī salaulājās. Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luize Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katarīna (1783. gada 24. jūnijā).
Žečpospoļita, līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks saprata, ka šajā spēlē viņam maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Tā 1790. gadā Doroteja Anna iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu.
Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī.
Komentāri
Hercogs mira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas Dorotejas (Dorothea von Kurland bis zur Herzogin von Sagan, dzim. 1793. gadā no Aleksandra Batovska - Alexander Batowski) kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord), Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – Šarlu Morisu de Taleirānu-Perigoru (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord), savaldzinot to, - kā rezultātā Doroteja Anna kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās Vīnes kongresa intrigās utt.
Literatūra
- Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4
- Elisa von der Recke. Tagebücher und Selbstzeugnisse. - Leipzig 1984
- Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
- Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
- Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
- Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
- Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
Ārējās saites
- Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece ... Kurzemes hercogienes dzīves pieturvietas
- Slepenās hercoga laulības Jelgavas pilī
- Museum Burg Posterstein (Thüringen)
- Christoph August Tiedge: Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
- De Dorothée de Courlande à la duchesse de Dino-Sagan (1793-1862)
- Ein deutsch-französisches Schicksal Von Dorothée von Kurland bis zur Herzogin von Sagan (1793-1862)
