Atšķirības starp "Novgorodas zeme" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Novgorodas feodālā republika''' (kr. ''Новгородская феодальная республика'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Novgorodas pilsētvalstij'''. Izveidojās, sairstot [[Kijevas lielkņaziste]]s centrālajai varai, tai sašķeļoties [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], 1136. gadā. XV gs. šīs [[pilsētvalsts]] kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja [[Bajāru padome]]i. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts [[kņazs]]. 1478. gadā Novgorodu iekaroja un tās teritoriju anektēja [[Maskavas lielkņaziste]]. | + | '''Novgorodas feodālā republika''' (kr. ''Новгородская феодальная республика'') jeb '''Dižā Novgoroda''' (''Великий Новгород'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Novgorodas pilsētvalstij'''. Izveidojās, sairstot [[Kijevas lielkņaziste]]s centrālajai varai, tai sašķeļoties [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], 1136. gadā. XV gs. šīs [[pilsētvalsts]] kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja [[Bajāru padome]]i. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts [[kņazs]]. 1478. gadā Novgorodu iekaroja un tās teritoriju anektēja [[Maskavas lielkņaziste]]. |
Skat. arī [[Novgorodas tiesas grāmata]], [[Novgorodas hronikas]] | Skat. arī [[Novgorodas tiesas grāmata]], [[Novgorodas hronikas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. janvāris, plkst. 15.01
Novgorodas feodālā republika (kr. Новгородская феодальная республика) jeb Dižā Novgoroda (Великий Новгород) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Novgorodas pilsētvalstij. Izveidojās, sairstot Kijevas lielkņazistes centrālajai varai, tai sašķeļoties dalienu kņazistēs, 1136. gadā. XV gs. šīs pilsētvalsts kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - veče, bet izpildvara piederēja Bajāru padomei. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts kņazs. 1478. gadā Novgorodu iekaroja un tās teritoriju anektēja Maskavas lielkņaziste.
Skat. arī Novgorodas tiesas grāmata, Novgorodas hronikas
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57.-58. lpp.
