Atšķirības starp "Pilhavs Ādolfs Konstantins Jakobs Pilars fon" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Ādolfs Konstantins Jakobs Pilārs fon Pilhaus''' (vc. ''Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau'', kr. ''Адольф Константин Якоб Пилар фон Пильхау'', 1851.–1925.) - sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | [[barons]] '''Ādolfs Konstantins Jakobs Pilārs fon Pilhaus''' (vc. ''Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau'', kr. ''Адольф Константин Якоб Пилар фон Пильхау'', 1851.–1925.) - sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
− | Dzimis 1851. gada 23. maijā Audernas muižā (mūsd. Audru, Igaunijā), [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Studējis tieslietas Tērbatas universitātē (1870.–1873.) un Hallē (1873.–1874.). Kopš 1876. gada [[bruģa tiesa]]s tiesnesis Pērnavā (līdz 1882.), Vidzemes [[landrāts]] (1899.–1905.), [[rezidējošais landrāts]] (1906.–1908.), [[Vidzemes | + | Dzimis 1851. gada 23. maijā Audernas muižā (mūsd. Audru, Igaunijā), [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Studējis tieslietas Tērbatas universitātē (1870.–1873.) un Hallē (1873.–1874.). Kopš 1876. gada [[bruģa tiesa]]s tiesnesis Pērnavā (līdz 1882.), Vidzemes [[landrāts]] (1899.–1905.), [[rezidējošais landrāts]] (1906.–1908.), [[Vidzemes bruņniecība]]s [[landmaršals]] (1908.–1918.), Vidzemes [[landrāts]] (1918.), [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis (1912.–1917.), Vidzemes, Igaunijas un Sāmsalas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (12.04.1918.- 08.11.1918.), [[Baltijas reģentu padome]]s (''Regentschaftsrat'') priekšsēdētājs (08.11.1918.-28.11.1918.). |
[[Kategorija:P]] | [[Kategorija:P]] |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. aprīlis, plkst. 09.06
barons Ādolfs Konstantins Jakobs Pilārs fon Pilhaus (vc. Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, kr. Адольф Константин Якоб Пилар фон Пильхау, 1851.–1925.) - sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimis 1851. gada 23. maijā Audernas muižā (mūsd. Audru, Igaunijā), Vidzemes guberņā. Studējis tieslietas Tērbatas universitātē (1870.–1873.) un Hallē (1873.–1874.). Kopš 1876. gada bruģa tiesas tiesnesis Pērnavā (līdz 1882.), Vidzemes landrāts (1899.–1905.), rezidējošais landrāts (1906.–1908.), Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908.–1918.), Vidzemes landrāts (1918.), Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis (1912.–1917.), Vidzemes, Igaunijas un Sāmsalas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (12.04.1918.- 08.11.1918.), Baltijas reģentu padomes (Regentschaftsrat) priekšsēdētājs (08.11.1918.-28.11.1918.).