Atšķirības starp "Kijevas Krievzeme" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. jūnijs, plkst. 08.39

Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Kijevas lielkņazistei jeb Kijevas kaganātam.^[1] Kņaziste izveidojās IX gs., 882. gadā Kijevā iebrūkot (nogalinot tās kņazus Askoldu un Dīru) Novgorodas kņazam Oļegam (Helgi) un tā varjagu karadraudzi, pakāpeniski pakļaujot apkārtējās dregoviču, drevļanu, kriviču, poļanu, radimiču, vjatiču u.c. senkrievu cilšu savienības (to kņazi saglabāja varu vismaz līdz X-XI gs.). Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu pārmantoja radinieki). Kņazistei pakļautās zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Līdz 969. gadam Hazāru kaganāta vasaļvalsts. 988.-989. gados kristījās pats kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. XI gs. vidū sākās teritorijas administratīva saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti^[2] Monarhs bija lielkņazs (Vladimirs - 980.-1015. - gan titulējās kā kagans), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• The Culture of Old Russia With Prof. Alex Alexander - Lectures and Reading

• Внутренний строй Киевского княжества в X в.
• Древнейшиие государства государства Восточной Европы: 2000 год: Проблемы источниковедения. – Вост. лит.: Москва, 2003. – 446 с. – ISBN 5-02-018271-0
• Новосельцев А.П. (отв. ред.) Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования, 1987
• Рукописные памятники Древней Руси
• Исторические источники на русском языке в Интернете // Электронная библиотека Исторического факультета МГУ