Atšķirības starp "Hāni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | [[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | ||
| − | baroni '''Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta Kurzemes, 1854. gadā - Vidzemes, 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). | + | baroni '''Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta Kurzemes, 1854. gadā - Vidzemes, 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862.. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas valsts padome|valsts padomes]] loceklis Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793–1862). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (''Postenden'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (''Postenden'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. maijs, plkst. 14.44
baroni Hāni (vc. Baron von Hahn,, kr. бароны фон Ган) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes, 1854. gadā - Vidzemes, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862.. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un valsts padomes loceklis Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793–1862).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden) u.c. muižas.
