Atšķirības starp "Hoveni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Howen_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Howen_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon der '''Hoveni''' (vc. ''von und Baron von der Howen'', kr. ''фон дер Ховен'') - sena holandiešu izcelsmes (no Geldernas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Heine van der Hove (''Heyne van der Hove''), kurš 1467. gadā stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Sākot ar 1821. gadu Krievijas impērijas iestāžu lietvedībā Hoveniem lietots [[Barons|baronu]] tituls, bet 1853. gadā to oficiāli atzina [[Krievijas impērijas Senāts]]. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavā, Kurzemes bruņniecības sekretārs (vēlāk maršals), Skrundas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs un Jelgavas virsburggrāfs Otto fon Hovens (''Otto Hermann von der Howen'', 1740-1806); | + | baroni fon der '''Hoveni''' (vc. ''von und Baron von der Howen'', kr. ''фон дер Ховен'') - sena holandiešu izcelsmes (no Geldernas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Heine van der Hove (''Heyne van der Hove''), kurš 1467. gadā stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Sākot ar 1821. gadu arī Krievijas impērijas iestāžu lietvedībā Hoveniem lietots [[Barons|baronu]] tituls, bet 1853. gadā to oficiāli atzina [[Krievijas impērijas Senāts]]. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavā, Kurzemes bruņniecības sekretārs (vēlāk maršals), Skrundas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs un Jelgavas virsburggrāfs Otto fon Hovens (''Otto Hermann von der Howen'', 1740-1806); |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bukaišu (''Fockenhof''), Teseles (''Tetelmünde''), Garozas (''Garrosen''), Vircavas (''Würzau''), Jaunvircavas (''Neu-Würzau''), Vecsikeles (''Alt-Wohlfahrt''), Aukas (''Audrau''), Tetelmindes muiža Jelgavas apr. (''Tetelmünde, Plinkschen, Taymen''), Briežu (''Bredenfeld''), Ieķengrāves ('' Eckengraf''), Marijas muiža pie jaunpils (''Marienhof''), Brocēnu (''Brotzen''), Jaunsvirlaukas (''Neu-Bergfried''), Ālavas (''Alauen''), Danpeltes (''Dannenfeld''), Lubes (''Lubben''), Lībes (''Lieben''), Ezeres (''Essern''), Tinģeres (''Tingern''), Īves (''Iwen''), Mežmuiža (''Grenzhof''), Zūru (''Suhrs''), Stirbes (''Stirben''), Mazdrogas (''Klein-Drogen''), Ostbakas (''Ostbach''), Freiberģes (''Freiberg'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bukaišu (''Fockenhof''), Teseles (''Tetelmünde''), Garozas (''Garrosen''), Vircavas (''Würzau''), Jaunvircavas (''Neu-Würzau''), Vecsikeles (''Alt-Wohlfahrt''), Aukas (''Audrau''), Tetelmindes muiža Jelgavas apr. (''Tetelmünde, Plinkschen, Taymen''), Briežu (''Bredenfeld''), Ieķengrāves ('' Eckengraf''), Marijas muiža pie jaunpils (''Marienhof''), Brocēnu (''Brotzen''), Jaunsvirlaukas (''Neu-Bergfried''), Ālavas (''Alauen''), Danpeltes (''Dannenfeld''), Lubes (''Lubben''), Lībes (''Lieben''), Ezeres (''Essern''), Tinģeres (''Tingern''), Īves (''Iwen''), Mežmuiža (''Grenzhof''), Zūru (''Suhrs''), Stirbes (''Stirben''), Mazdrogas (''Klein-Drogen''), Ostbakas (''Ostbach''), Freiberģes (''Freiberg'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 14. oktobris, plkst. 13.25
baroni fon der Hoveni (vc. von und Baron von der Howen, kr. фон дер Ховен) - sena holandiešu izcelsmes (no Geldernas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Heine van der Hove (Heyne van der Hove), kurš 1467. gadā stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasalis. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Sākot ar 1821. gadu arī Krievijas impērijas iestāžu lietvedībā Hoveniem lietots baronu tituls, bet 1853. gadā to oficiāli atzina Krievijas impērijas Senāts. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavā, Kurzemes bruņniecības sekretārs (vēlāk maršals), Skrundas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs un Jelgavas virsburggrāfs Otto fon Hovens (Otto Hermann von der Howen, 1740-1806);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bukaišu (Fockenhof), Teseles (Tetelmünde), Garozas (Garrosen), Vircavas (Würzau), Jaunvircavas (Neu-Würzau), Vecsikeles (Alt-Wohlfahrt), Aukas (Audrau), Tetelmindes muiža Jelgavas apr. (Tetelmünde, Plinkschen, Taymen), Briežu (Bredenfeld), Ieķengrāves ( Eckengraf), Marijas muiža pie jaunpils (Marienhof), Brocēnu (Brotzen), Jaunsvirlaukas (Neu-Bergfried), Ālavas (Alauen), Danpeltes (Dannenfeld), Lubes (Lubben), Lībes (Lieben), Ezeres (Essern), Tinģeres (Tingern), Īves (Iwen), Mežmuiža (Grenzhof), Zūru (Suhrs), Stirbes (Stirben), Mazdrogas (Klein-Drogen), Ostbakas (Ostbach), Freiberģes (Freiberg) u.c. muižas.
