Atšķirības starp "Brigeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bruggen_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Bruggen_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon der '''Brigeni''' (vc. ''von und Baron von der Brüggen'', kr. ''фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены'') - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, kurš ap 1485. gadu ieradās Kurzemē, kļūstot par [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasali, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa [[maršals]], bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas [[komturs]]. Tā dēls Filips I fon den Brigens (?-1556) bija pirmais no dzimtas, kas dzimis Livonijā. | + | baroni fon der '''Brigeni''' (vc. ''von und Baron von der Brüggen'', kr. ''фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены'') - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, kurš ap 1485. gadu ieradās Kurzemē, kļūstot par [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasali, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa [[maršals]], bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas [[komturs]]. Tā dēls Filips I fon den Brigens (?-1556) bija pirmais no dzimtas, kas dzimis Livonijā. 1548. gada 6. jūnijā Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V apstiprināja Brigenu dzimtas dižciltību un ģerboni, izsniedzot diplomu (''Renovationsdiplom''). 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa [[landmaršals]] Heinrihs (''Heinrich v. d. Brüggen'', 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra [[koadjutors]] Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, [[Žečpospoļita]]s un [[Saksija]]s [[kambarkungs]] [[Brigens Ernsts Vilhelms fon|Ernsts Vilhelms fon Brigens]]; [[landrāts]] Gerds fon der Brigens (?-1727); landmaršals (1718-1727) Eberhards Filips fon der Brigens (?-1727); Ventspils [[pilskungs]] (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (''Бриген Александр Фёдорович'', 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (''Helene von der Brüggen''); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896); Talsu pilskunga tiesas asesors (1854-1858), Saldus-Kuldīgs pilskungs (1862-1872), Kuldīgas virspilskungs (1879-1887), apriņķa maršals (1889-1899) Johans (Žanno) fon der Brigens (1827-1899). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa [[landmaršals]] Heinrihs (''Heinrich v. d. Brüggen'', 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra [[koadjutors]] Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, [[Žečpospoļita]]s un [[Saksija]]s [[kambarkungs]] [[Brigens Ernsts Vilhelms fon|Ernsts Vilhelms fon Brigens]]; [[landrāts]] Gerds fon der Brigens (?-1727); landmaršals (1718-1727) Eberhards Filips fon der Brigens (?-1727); Ventspils [[pilskungs]] (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (''Бриген Александр Фёдорович'', 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (''Helene von der Brüggen''); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896); Talsu pilskunga tiesas asesors (1854-1858), Saldus-Kuldīgs pilskungs (1862-1872), Kuldīgas virspilskungs (1879-1887), apriņķa maršals (1889-1899) Johans (Žanno) fon der Brigens (1827-1899). | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
***Bartolds (?-1631), Kandavas novada komturs, Kandavas un Tukuma pilskungs (1625-1628), bruņniecības sola tiesnesis un priekšsēdis (''Ritterbankrichter'') | ***Bartolds (?-1631), Kandavas novada komturs, Kandavas un Tukuma pilskungs (1625-1628), bruņniecības sola tiesnesis un priekšsēdis (''Ritterbankrichter'') | ||
| − | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Lānes, Slagūnes, Stendes (''Stenden''), Popervāles (''Pappe Arwalen, Popsh Erwalen''), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas, Tumes, Zantes, Falcgrāves, Lielberķenes, Lieliecavas, Briģes, Laidzes, Popraga, Sēmes Vilksalu, Strazdes, Aizdzires, Zvāres, Vec- un Jaunmoku, Mustenu, Zentenes, Ģibuļu, Munejas, Pavasaru, Mazstrazdes, Rindzeles, Oksles, | + | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Lānes, Slagūnes, Stendes (''Stenden''), Popervāles (''Pappe Arwalen, Popsh Erwalen''), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas, Tumes, Lamiņu, Zantes, Falcgrāves, Lielberķenes, Lieliecavas, Briģes, Laidzes, Popraga, Sēmes Vilksalu, Strazdes, Aizdzires, Zvāres, Vec- un Jaunmoku, Mustenu, Zentenes, Ģibuļu, Munejas, Pavasaru, Mazstrazdes, Rindzeles, Oksles, Virpes, Labdzeņu, Lānu (Mežsardziņu), Issušu, Popervāles, Vilkalnes, Svirkales, Mazilmājas, Kapsēdes, Cunces, Koguļu, Vecpelču, Liediku, Vīcežu, Rendas, Vilkāju (Vilksalu), Ārīšu, Kārgadas, Veģu, Ēķupes, Pūņu, Iģenes; Vidzemē: Karolenu, Rebsbergu, Koikillu, Naukšēnu; Lietuvā: Donnerhofas, Pograniču, Degaicenas; Saksijā: Oberrlances (''Oberlanz''), Kroppes, Frauendorfas, Heinersdorfas u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. maijs, plkst. 14.51
baroni fon der Brigeni (vc. von und Baron von der Brüggen, kr. фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены) - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, kurš ap 1485. gadu ieradās Kurzemē, kļūstot par Ordeņa vasali, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa maršals, bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas komturs. Tā dēls Filips I fon den Brigens (?-1556) bija pirmais no dzimtas, kas dzimis Livonijā. 1548. gada 6. jūnijā Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V apstiprināja Brigenu dzimtas dižciltību un ģerboni, izsniedzot diplomu (Renovationsdiplom). 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa landmaršals Heinrihs (Heinrich v. d. Brüggen, 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra koadjutors Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, Žečpospoļitas un Saksijas kambarkungs Ernsts Vilhelms fon Brigens; landrāts Gerds fon der Brigens (?-1727); landmaršals (1718-1727) Eberhards Filips fon der Brigens (?-1727); Ventspils pilskungs (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām dekabristu dumpja figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (Бриген Александр Фёдорович, 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (Helene von der Brüggen); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896); Talsu pilskunga tiesas asesors (1854-1858), Saldus-Kuldīgs pilskungs (1862-1872), Kuldīgas virspilskungs (1879-1887), apriņķa maršals (1889-1899) Johans (Žanno) fon der Brigens (1827-1899).
Everts Eberhards fon der Brigens
- Filips I (?-1556
- Johans (?-1588)
- Filips (?-2.08.1560), virsnieks, kritis kaujā pie Ērģemes
- Heinrihs de Ponte (?-1560), Sāmsalas domkungs
- Everts II (?-1612), hercoga padomnieks, rātskungs, baznīcu lielvizitors (1602-1612)
- Bartolds (?-1631), Kandavas novada komturs, Kandavas un Tukuma pilskungs (1625-1628), bruņniecības sola tiesnesis un priekšsēdis (Ritterbankrichter)
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Lānes, Slagūnes, Stendes (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen, Popsh Erwalen), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas, Tumes, Lamiņu, Zantes, Falcgrāves, Lielberķenes, Lieliecavas, Briģes, Laidzes, Popraga, Sēmes Vilksalu, Strazdes, Aizdzires, Zvāres, Vec- un Jaunmoku, Mustenu, Zentenes, Ģibuļu, Munejas, Pavasaru, Mazstrazdes, Rindzeles, Oksles, Virpes, Labdzeņu, Lānu (Mežsardziņu), Issušu, Popervāles, Vilkalnes, Svirkales, Mazilmājas, Kapsēdes, Cunces, Koguļu, Vecpelču, Liediku, Vīcežu, Rendas, Vilkāju (Vilksalu), Ārīšu, Kārgadas, Veģu, Ēķupes, Pūņu, Iģenes; Vidzemē: Karolenu, Rebsbergu, Koikillu, Naukšēnu; Lietuvā: Donnerhofas, Pograniču, Degaicenas; Saksijā: Oberrlances (Oberlanz), Kroppes, Frauendorfas, Heinersdorfas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Brigens (von Brüggen), ar ģerboni, ciltskoku, ap 1805. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 183.-185. lp.)
- * Kalmanis Zigurds. Dzimtas nams. Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288.-1920. - Aleksandra Pelēča lasītava: Dižstende, 2004., 252 lpp. ISBN 9984-9286-9-1
