Atšķirības starp "Medemi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Medem_Baron_Wapen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Medem_Baron_Wapen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Graf_Medem_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Medem_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Medemi''' (vc. '' | + | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Medemi''' (vc. ''Medem'', kr. ''Медем''), literatūrā dažkārt arī '''Mēdemi''' - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] (arī Poltavas, Pleskavas, Rjazaņas un Saratovas guberņās). Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Klauss no Mēdeheimas (''Claus von Medeheym''), kurš 1459. kļuva par [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasali (XI Ordeņa mestrs bija Konrāds fon Medems (''Conrad v. Médem genannt Mandern'')). 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja [[Barons|baronu]] Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1779. gadā Krostofa pusbrālis Johans Fridrihs Medems (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|valstsgrāfu]], aizsākot grāfu Medemu līniju. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes [[landrāts]] Eberhards Kristofers fon Medems (''Eberhard Christopher von Medem''); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (''Karl Jochann Friedrich Medem'', 1762-1827), hercogiene [[Bīrona_Anna_Šarlote_Doroteja_fon|Doroteja Mēdema]] (''Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem'', 1761.-1821), artilērijas ģenerālis, kara akadēmijas pasniedzējs barons Nikolauss fon Medems (''Барон Николай Васильевич Медем'', 1798-1870); rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema (''Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. Medem'', 1754-1833). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju. | Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja [[Barons|baronu]] Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1779. gadā Krostofa pusbrālis Johans Fridrihs Medems (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|valstsgrāfu]], aizsākot grāfu Medemu līniju. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes [[landrāts]] Eberhards Kristofers fon Medems (''Eberhard Christopher von Medem''); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (''Karl Jochann Friedrich Medem'', 1762-1827), hercogiene [[Bīrona_Anna_Šarlote_Doroteja_fon|Doroteja Mēdema]] (''Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem'', 1761.-1821), artilērijas ģenerālis, kara akadēmijas pasniedzējs barons Nikolauss fon Medems (''Барон Николай Васильевич Медем'', 1798-1870); rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema (''Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. Medem'', 1754-1833). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 17. oktobris, plkst. 07.49
baroni un grāfi Medemi (vc. Medem, kr. Медем), literatūrā dažkārt arī Mēdemi - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā (arī Poltavas, Pleskavas, Rjazaņas un Saratovas guberņās). Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym), kurš 1459. kļuva par Ordeņa vasali (XI Ordeņa mestrs bija Konrāds fon Medems (Conrad v. Médem genannt Mandern)). 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja baronu Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta Krievijas impērijas Senāts). 1779. gadā Krostofa pusbrālis Johans Fridrihs Medems (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas valstsgrāfu, aizsākot grāfu Medemu līniju. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes landrāts Eberhards Kristofers fon Medems (Eberhard Christopher von Medem); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (Karl Jochann Friedrich Medem, 1762-1827), hercogiene Doroteja Mēdema (Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem, 1761.-1821), artilērijas ģenerālis, kara akadēmijas pasniedzējs barons Nikolauss fon Medems (Барон Николай Васильевич Медем, 1798-1870); rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. Medem, 1754-1833). Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (Berghof, no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes, Lielbērķenes (?-1694), Bērzbeķes, Jaunauces (Neu-Autz, 1804-1827), Vecauces (?-1920), Lielauces muiža (Groß-Autz), Durbes, Remtes, Viesātu, Kapeļu, Vilces, Blankenfeldes (Blankenfeld, 1426-?), Zantes (1791-1881), Vecžagares, Elejas (1753-1920), Kauguru, Šlokenbekas u.c. muižas.
Skat. arī: Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems, Johans Fridrihs fon Medems, Karls Johans Fridrihs fon Medems, Kristofs Johans Fridrihs fon Medems
Literatūra par šo tēmu
- Volkova Vivanta. Kā ēstu barons Medems. // Mājas viesis. 25.04.2008
