Atšķirības starp "Gājēji" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gājēji''' - bezzemnieki [[kalpi]] lauksaimniecībā, [[zemniecība]]s pamatmasa. Vēstures avotos minēti līdz ar [[muiža|muižu]] izveidošanos kad tika pielīdzināti [[Dzimtcilvēki|dzimtļaudīm]], taču saglabāja ierobežotu pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos muižas (vai [[Pagasts|pagasta]]) robežās. XIX gs. zemnieku tiesību avotos ''gājējus'' dēvē arī par '''dienestniekiem'''. | + | '''Gājēji''' - bezzemnieki [[kalpi]] lauksaimniecībā, [[zemniecība]]s pamatmasa jeb lielākā daļa. Vēstures avotos minēti līdz ar [[muiža|muižu]] izveidošanos kad tika pielīdzināti [[Dzimtcilvēki|dzimtļaudīm]], taču saglabāja ierobežotu pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos muižas (vai [[Pagasts|pagasta]]) robežās. Gājēji reti kad pameta muižu, bet bieži mainīja sētas, kurās kalpoja, tādējādi esot muižas iekšējais mobilais darbaspēks. XIX gs. zemnieku tiesību avotos ''gājējus'' dēvē arī par '''dienestniekiem'''. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 12. decembris, plkst. 10.48
Gājēji - bezzemnieki kalpi lauksaimniecībā, zemniecības pamatmasa jeb lielākā daļa. Vēstures avotos minēti līdz ar muižu izveidošanos kad tika pielīdzināti dzimtļaudīm, taču saglabāja ierobežotu pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos muižas (vai pagasta) robežās. Gājēji reti kad pameta muižu, bet bieži mainīja sētas, kurās kalpoja, tādējādi esot muižas iekšējais mobilais darbaspēks. XIX gs. zemnieku tiesību avotos gājējus dēvē arī par dienestniekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
