Atšķirības starp "Rangu tabele" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Rangu tabele''' jeb '''Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula''' (kr. ''Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи'') - 1722. gada 24.(4.02.) janvārī [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pieņemts likums par valsts dienesta amatu, [[Čins|činu]] un to [[Tituls|titulu]] pakāpju hierarhiju (''Табель о рангахъ всѣхъ чиновъ, воинскихъ, статскихъ и придворныхъ, которые въ которомъ классѣ чины; и которые въ одномъ классѣ'') un izmaiņu tajā kārtību. Visi dienesta amati ar činiem un tituliem tika iedalīti 3 kategorijās - militārā dienesta (''военные''), civildienesta (''статские'') un galma dienesta (''придворные''), - kur katra pakāpe bija sadalīta 14 hierarhijas rangos. Noteiktas dienesta pakāpes piešķiršana deva tiesības ieņemt atnbilstošu amatu. Personas, kas bija civildienestā, vienlaikus varēja iegūt arī galma dienesta pakāpi. Karjera dienestā sākās no zemākā 14. ranga. 14.-9. rangs deva tiesības uz personīgo jeb [[Mūža muižnieks|mūža muižnieka]] (''личное дворянство'') titulu, bet sākot no 8. ranga varēja iegūt [[Dzimtmuižnieks|dzimts muižnieka]] titulu (''потомственное дворянство'').
 
'''Rangu tabele''' jeb '''Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula''' (kr. ''Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи'') - 1722. gada 24.(4.02.) janvārī [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pieņemts likums par valsts dienesta amatu, [[Čins|činu]] un to [[Tituls|titulu]] pakāpju hierarhiju (''Табель о рангахъ всѣхъ чиновъ, воинскихъ, статскихъ и придворныхъ, которые въ которомъ классѣ чины; и которые въ одномъ классѣ'') un izmaiņu tajā kārtību. Visi dienesta amati ar činiem un tituliem tika iedalīti 3 kategorijās - militārā dienesta (''военные''), civildienesta (''статские'') un galma dienesta (''придворные''), - kur katra pakāpe bija sadalīta 14 hierarhijas rangos. Noteiktas dienesta pakāpes piešķiršana deva tiesības ieņemt atnbilstošu amatu. Personas, kas bija civildienestā, vienlaikus varēja iegūt arī galma dienesta pakāpi. Karjera dienestā sākās no zemākā 14. ranga. 14.-9. rangs deva tiesības uz personīgo jeb [[Mūža muižnieks|mūža muižnieka]] (''личное дворянство'') titulu, bet sākot no 8. ranga varēja iegūt [[Dzimtmuižnieks|dzimts muižnieka]] titulu (''потомственное дворянство'').
  
−
Sākotnēji rangu tabulā bija 262 nosaukumi, taču amati pakāpeniski tika no tās izņemti, līdz XVIII gs. beigām varam runāt tikai par dienesta (armijas, galma vai armijas un galma) pakāpēm un tituliem. Daudzi civildienesta amati ar laiku transformējās par sociālās hierarhijas pakāpes (''чин'') apzīmējumiem, kuru īpašniekiem vairs nebija nekādu konkrētu amata pienākumu. Piemēram, sākotnēji tituli "[[kolēģijas sekretārs]]" (''коллежский секретарь''), "[[kolēģijas asesors]]" (''коллежский асессор''), "[[kolēģijas padomnieks]]" (''коллежский советник'') un "[[valsts padomnieks]]" (''статский советник'') sākotnēji apzīmēja [[kolēģija]]s sekretāra, kolēģijas padomes locekļa un civildienesta kolēģijas prezidenta amatus, bet jau XIX gs. tās bija tikai pilsoņu sociālās hierarhijas kategorijas, katra ar zināmām privilēģijām, un kā tādas pastāvēja līdz 1917. gadam. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem ''mūža muižnieka'' statuss tika piešķirts visām pakāpēm sākot no IX kategorijas, bet ''dzimtmuižnieka'' statuss - armijā no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija [[Goda pilsonis|goda pilsoņa]] (''почетный гражданин'') statuss.
+
Sākotnēji rangu tabulā bija 262 nosaukumi, taču amati pakāpeniski tika no tās izņemti, līdz XVIII gs. beigām varam runāt tikai par dienesta (armijas, galma vai armijas un galma) pakāpēm un tituliem. Daudzi civildienesta amati ar laiku transformējās par sociālās hierarhijas pakāpes ([[čina]] - ''чин'') apzīmējumiem, kuru īpašniekiem vairs nebija nekādu konkrētu amata pienākumu. Piemēram, sākotnēji činas "[[kolēģijas sekretārs]]" (''коллежский секретарь''), "[[kolēģijas asesors]]" (''коллежский асессор''), "[[kolēģijas padomnieks]]" (''коллежский советник'') un "[[valsts padomnieks]]" (''статский советник'') sākotnēji apzīmēja [[kolēģija]]s sekretāra, kolēģijas padomes locekļa un civildienesta kolēģijas prezidenta amatus, bet jau XIX gs. tās bija tikai pilsoņu sociālās hierarhijas kategorijas, katra ar zināmām privilēģijām, un kā tādas pastāvēja līdz 1917. gadam. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem ''mūža muižnieka'' statuss tika piešķirts visām pakāpēm sākot no IX kategorijas, bet ''dzimtmuižnieka'' statuss - armijā no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija [[Goda pilsonis|goda pilsoņa]] (''почетный гражданин'') statuss.
  
 
== Rangu tabula ==
 
== Rangu tabula ==

Versija, kas saglabāta 2016. gada 14. janvāris, plkst. 17.18

Rang Tabel Russian.jpg

Rangu tabele jeb Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula (kr. Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи) - 1722. gada 24.(4.02.) janvārī Krievijas impērijā pieņemts likums par valsts dienesta amatu, činu un to titulu pakāpju hierarhiju (Табель о рангахъ всѣхъ чиновъ, воинскихъ, статскихъ и придворныхъ, которые въ которомъ классѣ чины; и которые въ одномъ классѣ) un izmaiņu tajā kārtību. Visi dienesta amati ar činiem un tituliem tika iedalīti 3 kategorijās - militārā dienesta (военные), civildienesta (статские) un galma dienesta (придворные), - kur katra pakāpe bija sadalīta 14 hierarhijas rangos. Noteiktas dienesta pakāpes piešķiršana deva tiesības ieņemt atnbilstošu amatu. Personas, kas bija civildienestā, vienlaikus varēja iegūt arī galma dienesta pakāpi. Karjera dienestā sākās no zemākā 14. ranga. 14.-9. rangs deva tiesības uz personīgo jeb mūža muižnieka (личное дворянство) titulu, bet sākot no 8. ranga varēja iegūt dzimts muižnieka titulu (потомственное дворянство).

Sākotnēji rangu tabulā bija 262 nosaukumi, taču amati pakāpeniski tika no tās izņemti, līdz XVIII gs. beigām varam runāt tikai par dienesta (armijas, galma vai armijas un galma) pakāpēm un tituliem. Daudzi civildienesta amati ar laiku transformējās par sociālās hierarhijas pakāpes (čina - чин) apzīmējumiem, kuru īpašniekiem vairs nebija nekādu konkrētu amata pienākumu. Piemēram, sākotnēji činas "kolēģijas sekretārs" (коллежский секретарь), "kolēģijas asesors" (коллежский асессор), "kolēģijas padomnieks" (коллежский советник) un "valsts padomnieks" (статский советник) sākotnēji apzīmēja kolēģijas sekretāra, kolēģijas padomes locekļa un civildienesta kolēģijas prezidenta amatus, bet jau XIX gs. tās bija tikai pilsoņu sociālās hierarhijas kategorijas, katra ar zināmām privilēģijām, un kā tādas pastāvēja līdz 1917. gadam. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem mūža muižnieka statuss tika piešķirts visām pakāpēm sākot no IX kategorijas, bet dzimtmuižnieka statuss - armijā no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija goda pilsoņa (почетный гражданин) statuss.

Rangu tabula

kategorija civildienests militārais dienests galma dienests
I nav
II
  • infantērijas ģenerālis (генерал от инфантерии (līdz 1763., no 1796.)
  • kavalērijas ģenerālis (генерал от кавалерии) (līdz 1763., no 1796.)
  • Генерал-фельдцейхмейстер в артиллерии (līdz 1763.)
  • Генерал-аншеф (1763.-1796.)
  • artilērijas ģenerālis (генерал от артиллерии) (no 1796.)
  • Инженер-генерал (no 1796.)
  • Генерал-пленипотенциар-кригс-комиссар (1711.-1720.)
  • admirālis (адмирал)
III
  • slepenpadomnieks
    (тайный советник 3-го класса) (no 1724.)
  • ģenerālleitnants (генерал-лейтенант) (līdz 1741., no 1796.)
  • ģenerālporučiks (генерал-поручик) (1741.-1796.)
  • viceadmirālis (вице-адмирал)
  • Генерал-кригскомиссар по снабжению (līdz 1884.)
IV[1]
  • ģenerālmajors (генерал-майор)
  • gvardes apakšpulkvedis (подполковник гвардии) (1748.-1798.)
  • fortifikācijas ģenerālis (генерал от фортификации) (1741.-1796.)
  • Шаутбенахт на флоте (1722—1740)
  • Kontradmirālis (контр-адмирал) (no 1740.)
  • Обер-штер-кригскомиссар по снабжению (до 1884)
  • Камергер (с 1737)
V
  • brigadieris (бригадир) (1722.-1796.)
  • Капитан-командор (1707.-1732., 1751.-1764., 1798.-1827.)
  • gvardes premjermajors (премьер-майор гвардии) (1748.-1798.)
  • Штер-кригскомиссар по снабжению (līdz 1884.)
  • ceremonijmeistars
    (церемониймейстер) (no 1800.)
  • Камер-юнкер (no 1800.)
VI
  • pulkvedis (полковник)
  • 1. ranga flotes kapteinis (капитан 1-го ранга на флоте)
  • секунд-майор гвардии (1748,-1798.)
  • gvardes pulkvedis (полковник гвардии) (no 1798.)
  • Обер-кригскомиссар по снабжению (līdz 1884.)
  • Камер-фурьер (līdz 1884.)
  • Камергер (līdz 1737.)
  • svītas flīģeladjutants (kopš 1827.)
VII
  • Надворный советник
  • apakšpulkvedis (подполковник)
  • kazaku armijas staršina (войсковой старшина у казаков) (no 1884.)
  • 2. ranga flotes kapteinis (капитан 2-го ранга на флоте)
  • kājnieku gvardes kapitans
  • kavalērijas gvardes rotmistrs (ротмистр гвардии в кавалерии)
  • Кригскомиссар по снабжению (līdz 1884.)
 nav
VIII[2]
IX
X
  • kapteiņporučiks (капитан-поручик в пехоте) (1730.-1797.)
  • Штабс-капитан в пехоте (1797.-1884.)
  • kavalērijas sekundrotmistrs (секунд-ротмистр в кавалерии) (līdz 1797.)
  • Штабс-ротмистр в кавалерии (1797—1884)
  • poručiks (no 1884.)
  • gvardes podporučiks (подпоручик гвардии) (no 1730.)
  • kazaku apakšjesauls (подъесаул у казаков) (līdz 1884.)
  • kazaku sotņiks (сотник у казаков) (no 1884.)
  • flotes leitnants (лейтенант на флоте) (1722.-1885.)
  • flotes mičmanis (no 1884.)
 nav
XI nav
XII
  • Камердинер
  • Мундшенк
  • Тафельдекер
  • Кондитер
XIII
  • Podporučiks (подпоручик в пехоте) (1730.-1884.)
  • kājnieku praporščiks (no 1884. gada, tikai karadarbības laikā)
  • artilērijas sekundporučiks (секунд-поручик в артиллерии) (1722.-1796.)
  • gvardemarins (гардемарин на флоте) (1860.-1882.)[3]
 nav
XIV
  • fendriks (фендрик в пехоте) (1722.-1730.)
  • kājnieku praporščiks (1730.-1884.)
  • kavalērijas kornets (līdz 1884.)
  • artilērijas štikjunkurs (штык-юнкер в артиллерии) (1722.-1796.)
  • kazaku horunžijs (хорунжий у казаков) (līdz 1884.)
  • flotes mičmanis (1732.-1796.)
 nav

Rangu kategoriju titulatūras

I-II kategorijas III-IV kategorijas V kategorija VI-VIII kategorijas IX-XIV kategorijas
Jūsu Augstā Ekselence
(Ваше высокопревосходительство) 		Jūsu Ekselence
(Ваше превосходительство) 		Jūsu Augstdzimtība
(Ваше высокородие) 		Jūsu Augstlabdzimtība
(Ваше высокоблагородие) 		Jūsu Labdzimtība
(Ваше благородие)

Par rangu tabulu augstākas militārās pakāpes:

  1. ģenerālisimuss (генералиссимус)

Par rangu tabulu zemākas militārās pakāpes:

  1. apakšpraporščiks (подпрапорщик), apakšhorunžijs (подхорунжий), kājnieku portupeipraporščiks (портупей-прапорщик), artilērijas un vieglās kavalērijas portupeijunkurs (портупей-юнкер), dragūnu fanenjunkurs (фанен-юнкер), smagās kavalērijas estandartjunkurs (эстандарт-юнкер).
  2. feldfēbelis (фельдфебель), vahtmistrs (вахмистр), flotes konduktors (кондуктор).
  3. Vecākais apakšvirsnieks (старший унтер-офицер, līdz 1798. gadam seržants - сержант, bocmanis - боцман).
  4. jaunākais apakšvirsnieks (младший унтер-офицер, līdz 1798. gadam jaunākais seržants - младший сержант, kaprālis - капрал, bocmanmats - боцманмат).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Zemākā pakāpe, kas, atbilstoši 9.12.1856. likumam deva civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.
  2. ↑ Laikā no 1809. līdz 1834. gadam, lai iekļūtu VIII kategorijā, vajadzēja uzrādīt universitātes absolvēšanas diplomu vai kārtot kategorijas eksāmenu. Līdz 1856. gadam VIII kategorija automātiski deva tiesības civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.
  3. ↑ Līdz 1860. gadam un laikā no 1882. līdz 1917. gadam Jūrskolas vecāko klašu audzēknis.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 200. lpp.
  • Алексушин Г.В. Партикулярная Россия. - Изд-во Самарского юридического института: Самара, 2001
  • Шепелёв Л.Е. Чиновный мир России: XVIII - начало XX вв.. -Искусство: Санкт-Петербург, 1999, 479 с. ISBN 5-210-01518-1
  • Tроицкий С.М. Русский абсолютизм и дворянство в XVIII веке. Формирование бюрократии. - Москва, 1974
  • Lotman Jurij M., Russlands Adel. Eine Kulturgeschichte von Peter I. bis Nikolaus I. // Bausteine zur Slavischen Philologie und Kulturgeschichte, Band 21 - Köln, 1997

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rangu_tabele&oldid=59846"