Atšķirības starp "Rammi" versijām
m |
|||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Rammi''' (''von Ramm'', kr. ''фон Рамм'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta [[Livonija|Livonijā]], Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Matīs Ramms, kam 1463. gadā [[Rīgas domkapituls]] izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalim Johanam Rammam bijis [[lēnis]] Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu (''Thomas Ramm'') un tā dēlu Kristoferu (''Christoffer Ramm'') par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Amatu un statusu pārmantoja mazdēls Tomass Ramms (''Thomas Ramm'', 1563-1571). 1624. gadā dzimta par nopelniem karaļa labā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. Turpmākajos gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) [[pilsonība]]s kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, [[rāte|rātes]] locekļi. 1904. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | '''fon Rammi''' (''von Ramm'', kr. ''фон Рамм'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta [[Livonija|Livonijā]], Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Matīs Ramms, kam 1463. gadā [[Rīgas domkapituls]] izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalim Johanam Rammam bijis [[lēnis]] Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu (''Thomas Ramm'') un tā dēlu Kristoferu (''Christoffer Ramm'') par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Amatu un statusu pārmantoja mazdēls Tomass Ramms (''Thomas Ramm'', 1563-1571). 1624. gadā dzimta par nopelniem karaļa labā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. Turpmākajos gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) [[pilsonība]]s kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, [[rāte|rātes]] locekļi. 1904. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (1763-1825); Krišjāņa Valdemāra sieva Luīze Johanna fon Ramma. | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (''Joachim Edler von Ramm'', 1763-1825); Krišjāņa Valdemāra sieva Luīze Johanna fon Ramma. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ramas, Spilves, Āderholdas (''Aderholdfof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ramas, Spilves, Āderholdas (''Aderholdfof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. jūlijs, plkst. 20.56
fon Rammi (von Ramm, kr. фон Рамм) - vācbaltiešu dižciltīgo dzimta Livonijā, Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Matīs Ramms, kam 1463. gadā Rīgas domkapituls izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā Livonijas ordeņa vasalim Johanam Rammam bijis lēnis Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu (Thomas Ramm) un tā dēlu Kristoferu (Christoffer Ramm) par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Amatu un statusu pārmantoja mazdēls Tomass Ramms (Thomas Ramm, 1563-1571). 1624. gadā dzimta par nopelniem karaļa labā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. Turpmākajos gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) pilsonības kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, rātes locekļi. 1904. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (Joachim Edler von Ramm, 1763-1825); Krišjāņa Valdemāra sieva Luīze Johanna fon Ramma.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ramas, Spilves, Āderholdas (Aderholdfof) u.c. muižas.
