Atšķirības starp "Bīroni" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. novembris, plkst. 13.32

grāfu Bīronu ģerbonis

Bīronu dzimta (vāc. Hause von Biron, angl. House of Biron, kr. дом фон Биронов, Бироны) – vācu izcelsmes Kurzemes muižnieku dzimta, hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistē laikā no 1737. līdz 1795. gadam.

Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (Biren, Büren, Bühren) fiksēti 1573. gadā, taču it kā pirmais fon Bīrens, Matiass ap 1550. gadu ieradies Kurzemē no Vestfāles, kur Bīreni bijuši visnotaļ cienījama birģeru dzimta. 1585. gada 14. jūnijā bruņinieks Karls fon Bīrens (Carell von Buhren) saņēma no hercoga Gotharda Ketlera lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu: Kalnzeem, Biringshof). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Bīreniem Mītavā piederēja nams). 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs IV izsniedza diplomu, kas apstiprināja dzimtas dižciltību (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Dzimta pārtapa par "Bīroniem" piektā Kurzemes hercoga Fridriha Kazimira fon Ketlera laikā, kad Kalnciema muižas īpašnieks Karls (Karl von Bühren; 1653.-1733.) sāka parakstīties dokumentos kā "Bīrons". Vecākais dēls Karls Gustavs, vēlākais Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, turpināja Bīronu baronu līniju. Savukārt jaunākais dēls Ernsts Johans vispirms kļuva par grāfu, bet pēc tam par hercogu. 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja hercogu Bīronu jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. Kopš 1804. gada dzimta tiek titulēta kā prinči - Prinz Biron von Curland,- ko tā nes arī mūsdienās. Mūsdienās dzimts galva ir Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons, fiziķis, kurš dzīvo Ammerlandē pie Štarnbergas ezera, netālu no Minhenes.

Pirmā paaudze:

• Karls fon Bīrens (?-1612), Kalnciema (Biringshof) kungs, ⚭ Otīlija Kreja
  • Johans, Matiass, Karls, Gothards, Nikolauss, Heinrihs Johans, Otīlija (⚭ Mihaels fon Turnavs), NN (⚭ Dītrihs fon Štiberhauzens)

Otrā paaudze:

• Johans fon Bīrens (?-1610), ⚭ Anna Blunka
  • Karls, N
• Matiass fon Bīrens (?-~1651), ⚭ Agnese fon Hertefelde
  • Karls
• Karls fon Bīrens (?-1645), ⚭ NN Riviusa
• Gothards fon Bīrens (?-?), ⚭ Izeberta fon Branta
• Nikolauss fon Bīrens (?-?)
• Heinrihs Johans fon Bīrens (?-?)

Trešā paaudze:

• Karls fon Bīrens (?-1674), ⚭ NN Geteke
  • Karls
• Karls fon Bīrens (~1620-1676), ⚭ Kristīne Katrīna fon der Grebena
  • Otto Fridrihs, Karls, Marija Elizabete (⚭ Hermanis Johans fon Bildrings), Anna Luīze (⚭ 1) Albrehts fon der Mīlbe, 2) Heinrihs Vilhelms fon Bolšvings)

Ceturtā paaudze:

• Karls fon Bīrens (1653-1733), ⚭ Katrīna Hedviga fon Rāba
  • Karls, Doroteja Elizabete (⚭ Hermanis Fridrihs fon Medems), Hedviga Kristīne (⚭ Karls Johans Tobins), Ernsts Johans, Ģertrūde Sofija (⚭ 1) Ēriks fon Albedils, 2) Karls Magnuss fon Korfs), Urzula marija (⚭ Gerhards Johans fon Rādens), Gustavs, Anna Margarēta (⚭ Eberhards Kristofs fon Medems), Sabīne Juliāna (⚭ 1) Georgs Dominiks fon Kandsbergs, 2) Eberhards fon Altenboks), Elizabete, Barbara, Anna
• Otto Fridrihs fon Bīrens (~1650-1726), ⚭ 1) Anna fon Šlibhite, 2) Katrīna Elizabete fon Vegnerna
  • Georgs Fridrihs, Georgs Vilhelms, Karls Magnuss, Anna Kristīne (⚭ Johans Fridrihs fon Brinneks)

Piektā paaudze:

• Karls fon Bīrons (1684-1746), ⚭ Kristīne Luīze fon Lamsdorfa
• Ernsts Johans fon Bīrons (1690.-1772.), Sv. Romas impērijas grāfs, Kurzemes un Zemgales hercogs, ⚭ Benigna Gotlība fon Trota-Treidena
  • Pēteris, Hedviga Elizabete (⚭ barons Aleksandrs Čerkasovs), Karls Ernsts
• Gustavs fon Bīrons (1695-1746), ⚭ Aleksandra Menšikova

Sestā paaudze:

• Pēteris fon Bīrons (1769-1795), Kurzemes un Zemgales hercogs, Sagānas hercogs, ⚭ 1) Luīze Karolīna cu Valdeka, 2) Anna Marija Frederike fon Manteifela, 3) Jevdokija Jusupova, 4) Anna Šarlote Doroteja fon Medema
  • laulībā ar Luīzi Karolīnu: N (16.11.1766.), bērni laulībā ar Doroteju: Vilhelmīne (⚭ 1) Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē, 2) kņazs Vasīlijs Trubeckojs, 3) Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs-Vitcenburgs), Paulīne (⚭ Fridrihs, Hoencolernas-Hehingenas princis), Johanna (⚭ Frančesko Pinjatelli de Belmonts, Ačerencas hercogs), Pēteris (1787-1790), Šarlote Friderike (1789-1791), Doroteja (⚭ grāfs Edmons de Taleirans-Perigors); bērni laulībā ar Annu Mariju: Henrieta Frederike (⚭ Karls Filips fon Hardenbergs)
• Karls Ernsts fon Bīrons Bīrons, Kurzemes princis (1728-1814), ⚭ 1) Anna Elizabete fon Trota, 2) Apolonija Lodzja-Poninska
  • Benigna (1778-1779), Gustavs Kaliksts, Peters Aleksis (1781-1809), Karolīna (1782), Ādolfs (1783-1789), Konstance (1787-1793), Luīze (⚭ grāfs Mihails Vielgorskis), Katrīna (⚭ grāfs Mihails Vielgorskis)

Septītā paaudze:

• Gustavs Kaliksts Bīrons, Kurzemes princis (1780-1821), ⚭ Antuanete Šarlote Luīze Franciska fon Maltcana
  • Luīze (⚭ Alfrēds fon Hoentāls), Laura Franciska Johanna Antonija (1810-1811), Karls Fridrihs Vilhelms, Antuanete (⚭ barons Lācars Lazarevs-Hoins), Franciska Žilī Terēze (⚭ Hermanis fon Boijens), Kaliksts, Peters Gustavs Hermanis

Astotā paaudze:

• Karls Fridrihs Vilhelms, Kurzemes princis (1811-1848), ⚭ Agnese curLippe-Bisterfelda
• Kaliksts Gustavs Hermanis Bīrons, Kurzemes princis (1817-1882), ⚭ kņaze Helēna Meščerska
  • Gustavs
• Peters Gustavs Hermanis, Kurzemes princis (1818-1852)

1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas Krievijas militāro draudu spiedeina rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris bija spiests atteikties no troņa un zemes par labu Krievijas imperatoram. Saņēmusi no Krievijas minimālu kompensāciju par anektētajiem īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Sagānas hercogistē. 1804. gadā Krievijas impērijas imperators Aleksandrs I nopirka no Bīroniem Kurzemes hercoga titulu, piešķirot apmaiņā pret to mantojamu kņaza (firsta) titulu un 18 000 sudraba rubļu lielu gada pensiju. Kopš tā laika Bīroni vairs nelieto hercogu titulu bet gan ir Kurzemes prinči Bīroni (Prinz Biron von Curland).

Skat. arī: Bīronu dzimtas ģerbonis

Literatūra par šo tēmu

• Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
• Kurzemes hercogu kapenes. - Rundāles pils muzejs. 1995.

• Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
• Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
• Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892

• Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017, 913-917 c.

Resursi internetā par šo tēmu

• hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)
• Lancmanis I. Mūžīgais un efemērais.
• Grūtups G. Hercoga jaunu dienu takās

• GENEALOGY OF THE PRINCES BIRON, FORMER SOVEREIGN DUKES OF COURLAND
• THE DUCAL HOUSE OF BIRON VON CURLAND. / The Almanach de Saxe Gotha
• The members of this family bear the title Prince/ss Biron von Curland

• Geschichte des Hauses Biron von Curland

• Ernst i Elisabeth Biron. Historia domu Biron von Curland

• Бироны - герцоги курляндские и жаганские
• Эрнст Иоганн Бирон, род фон Биронов
• K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)
• Бироны (собственно Бирены) - Русская история в портрете