Atšķirības starp "Orlovi" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Sīkmuižnieki. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (''Иван Григорьевич'', 1733-1791); ''Григорий Григорьевич'', 1734-1783); ''Алексей Григорьевич'', 1737-1808); ''Фёдор Григорьевич'', 1741-1796); ''Владимир Григорьевич'', 1743-1831)), - saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (''Фёдор Григорьевич Орлов'', 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (''Алексей Фёдорович Орлов'', 1787-1862) saņēma [[Kņazs|kņaza]] titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru. | Sīkmuižnieki. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (''Иван Григорьевич'', 1733-1791); ''Григорий Григорьевич'', 1734-1783); ''Алексей Григорьевич'', 1737-1808); ''Фёдор Григорьевич'', 1741-1796); ''Владимир Григорьевич'', 1743-1831)), - saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (''Фёдор Григорьевич Орлов'', 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (''Алексей Фёдорович Орлов'', 1787-1862) saņēma [[Kņazs|kņaza]] titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru. | ||
| − | Tā kā Orloviem bija īpašumi arī Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas u.c. [[muiža]]s. Tā kā Orloviem bija īpašumi arī Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. marts, plkst. 06.23
Orlovi (Орловы, vc. von Orlow) - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Sīkmuižnieki. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (Иван Григорьевич, 1733-1791); Григорий Григорьевич, 1734-1783); Алексей Григорьевич, 1737-1808); Фёдор Григорьевич, 1741-1796); Владимир Григорьевич, 1743-1831)), - saņēma Sv. Romas impērijas grāfu titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (Фёдор Григорьевич Орлов, 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (Алексей Фёдорович Орлов, 1787-1862) saņēma kņaza titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas u.c. muižas. Tā kā Orloviem bija īpašumi arī Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
