Stārasts: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais", lat. ''capitaneus'') - [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts [[Muiža|muižu]] un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. ''stārasta muižas'' ienākumiem. | '''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais", lat. ''capitaneus'') - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs. | |||
* '''2.''' [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts [[Muiža|muižu]] un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. ''stārasta muižas'' ienākumiem. | |||
* '''3.''' Stārastijas pārvaldnieks [[Galīcija|Galīcijā]] laikā no 1772. līdz 1918. gadam un [[Polijas Republika|Polijā]] laikā no 1918. līdz 1939. gadam. | |||
* '''4.''' Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. | |||
* '''5.''' [[Pagasts|Pagasta]] vecākais Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs. | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71., 99. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. jūnijs, plkst. 20.29
Stārasts (pol. starosta - "vecākais", lat. capitaneus) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs.
- 2. Polijas karalistē kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, Žečpospoļitā, Pārdaugavas hercogistē u.c.) karaļa iecelts kāda noteikta novada - stārastijas - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts muižu un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 stārasts paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. stārasta muižas ienākumiem.
- 3. Stārastijas pārvaldnieks Galīcijā laikā no 1772. līdz 1918. gadam un Polijā laikā no 1918. līdz 1939. gadam.
- 4. Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva Krievijas impērijā.
- 5. Pagasta vecākais Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71., 99. lpp.
