Atšķirības starp "Ikšķiles bīskapija" versijām

'''Ikšķiles bīskapija''' (''episcopatus Ixscolanensis'') dažkārt dēvēta arī par '''Livonijas bīskapiju''' (''Episcopatus Livoniensis'') - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], kuru ar Polockas [[Kņazs|kņaza]] Valdemāra atļauju Daugavas lejtecē izveidoja Brēmenes [[Bīskaps|arhibīskapa]] Hartviga II par bīskapu iesvētītais Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] [[Klosteris|klostera]] [[kanoniķis]] Meinards 1186. gadā, un kas pastāvēja līdz 1201. gadam, kad tika pārveidota par [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapiju]]. Veltīta Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Pēc Lībekas Arnolda (''Arnoldi chronica'') sniegtajām ziņām, bīskaps Meinards 1186. gadā Līvzemē nodibina bīskapijas sēdekli. Hronika šo faktu tuvāk nedatē, vienīgi tikai piemin, ka Brēmenes arhibīskaps Meinardu iesvētī par bīskapu [[Ikšķiles pils|Ikšķiles]] un [[Salaspils pils|Salaspils]] piļu celšanas starplaikā. Dokumentos bīskapijas sēdekļa nodibināšana datēta ar 1188. gadu, kad 1. oktobrī Meinardu bīskapa amatā apstiprināja [[pāvests]] [[Klements III (pāvests)|Klements III]]. Bīskapa rezidence atradās Ikšķilē. 1186. gadā tika izveidots [[Mūks|mūku]] [[konvents]] – [[domkapituls]] (''conventus fratrum''), kuram pieņēma [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu ordeņa]] statūtus. 1201. gadā bīskaps Alberts pārcēla rezidenci uz Rīgu, 1218. gadā iegūstot tiesības iecelt jaunus bīskapus, t.i. mainot statusu un kļūstot par arhibīskapu (skat. [[Rīgas arhibīskapija]]).