Atšķirības starp "Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs" versijām

'''Pēteris Ernsts fon Bīrons''' (''Peter Ernst von Biron'', 1724.-1800.) – [[grāfs]], otrais un pēdējais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un zemgales]] hercoga [[Ernsts Johans fon Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] un Benignas Gotlības ģimenē. 1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem [[Anna I (Krievijas imperatore)|imperatores Annas]] padomniekiem. 1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgardes apakšpulkvedi. Saņēmis Polijas karalistes Baltā ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis. 1763. gada 22. janvārī Bīroni atgriezās hercogistē. Kaut arī juridiski hercogistes [[monarhs]] bija viņa tēvs, reālais valdnieks jau bija Pēteris, par ko liecina tas, ka viņš parakstījis lielāko daļu no tā laika valsts dokumentiem. 1765. gadā princis Pēteris salaulājas ar Valdekas princesi Luīzi Karolīnu. 1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai. 1774. gadā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. ''Юсупова Евдокия''), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu). 1779. gada 24. oktobrī hercogs Pēteris slepeni salaulājas ar [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu]] (kāzas notika 1779. gada 6. novembrī [[Mītava]]s pilī, un tikai sākoties svinībām viesi uzzināja to iemeslu). Bija savam laikam ļoti labi izglītots, interesējās par zinātni un kultūru. Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās virkni īpašumu. 1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu. 1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas (''Academia Petrina'') dibināšanas akts.1784. gadā hercoga ģimene devās apceļot Eiropu, atstājot zemes pārvaldi [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|padomes]] ziņā, kaut arī ārpolitiskā situācija bija vairāk nekā saspringta un visi  deva hercogam padomu nevis izklaidēties, bet glābt zemi. No 1784. gada decembra līdz 1785. gada augustam hercoga ģimene apceļoja Apenīnu pussalu (Veronā, Džusti pilī aplūkojama marmora piemiņas plāksne par "Venērai līdzīgās" Dorotejas un hercoga Pētera viesošanos, savukārt Boloņas Mākslas akadēmijas Kurzemes zālē atrodas tēlnieka Džakomo de Maria veidotais Pētera krūšutēls kā pateicība par viņa iedibināto stipendiju jauno mākslinieku atbalstam). Romā tā laika ievērojamā gleznotāja Andželika Kaufmane uzgleznoja hercogienes portretu (kopija atrodas Rundāles pilī). Neapolē hercogu pāris bija gaidīti viesi Anglijas sūtņa [[Lords|lorda]] Viljama Hamiltona, izcila mākslas pazinēja, senlietu un mākslas darbu kolekcionāra, namā. 1785./1786. gadu ziema tika pavadīta Berlīnē. 1786. gada pavasarī ģimene devās uz Holandi, bet pēc tam uz Pirmontu, kur tika svinētas hercoga Pētera ārlaulības meitas Henrietes Friderikes fon Vartenbergas kāzas ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Filipu fon Hardenbergu. 1787. gada rudenī hercogiene atgriezās Kurzemē (hercogs ieradās pāris mēnešus vēlāk, tūdaļ iesūdzot viņa prombūtnes laikā saimniekojušos [[Muižniecība|muižniekus]] [[Seims|Seima]] tiesā). [[Žečpospoļita]], līdz ar to arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija nonākusi politisko pārmaiņu centrā, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]], [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]] un [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]], cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. 1795. gadā pēc t.s. ''Trešās'' Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru [[Žečpospoļita]]s [[karalis|karaļa]] vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas impērija. Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas [[Imperators|imperatora]] tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Rietumeiropā. 1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris Bīrons mira Gellenavā, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.