Atšķirības starp "Paulīniešu ordenis" versijām
(→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=14896 Skaistkalnes tēvu Paulīniešu klostera paliekas] | * [http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=14896 Skaistkalnes tēvu Paulīniešu klostera paliekas] | ||
* [http://www.katedrale.lv/index.php?id=6608 Ventspils dome aicina uz Paulīniešu klostera būvniecības ieceres publisko apspriešanu] | * [http://www.katedrale.lv/index.php?id=6608 Ventspils dome aicina uz Paulīniešu klostera būvniecības ieceres publisko apspriešanu] | ||
− | |||
− |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. augusts, plkst. 08.27
Paulīniešu ordenis - pilns nosaukums: Svētā Pāvila Pirmā Vientuļnieka ordenis (lat. Ordo Sancti Pauli Primi Eremitæ, O.S.P.P.E; pol. Zakon Świętego Pawła Pierwszego Pustelnika, angl. The Order of Saint Paul the First Hermit), arī Paulīnieši (ung. Pálosok, horv. Pavlovci, vāc. Die Pauliner) - katoļu mūku ordenis, dibināts XIII gs. un nosaukts par godu Paulam Tēbietim (jeb Paulam no Tēbām), IV gs. svētajam, kuru uzskata par pirmo kristiešu mūku vientuļnieku (eremītu).
Ordeni izveidoja Eisefijs Svētlaimīgais aptuveni 1250. gadā Estergā (ung. Esztergom, mūsdienu Ungārija), apvienojot Pečas (ung. Pécs) bīskapa Bartolomeja 1215. gadā izveidoto mūku kopienu un savus sekotājus. Kopienā iesaistījās mūki, kuri idealizēja pirmo kristīgo eremītu dzīvesveidu un centienus, tāpēc ordeni nosauca par godu pirmajam mūkam-vientuļniekam Paulam Tēbietim. 1263. gadā ordenis saņēma no Pečas bīskapa statūtus. 1308. gadā 13. decembrī kardināls Gentilis, pāvesta Klementa V legāts, Apustuliskā Krēsla vārdā iedeva paulīniešiem sv. Augustīna regulu un oficiāli apstiprināja ordeni (līdz ar to ordenis vairs nebija Pečas bīskapijas jurisdikcijā).
1381. gadā no Venēcijas atveda sv. Paula, ordeņa aizgādņa kaulus. Paulīniešu kopienas izplatījās visā Centrāleiropā. 1382. gadā Čenstohovā (pol. Częstochowa) tika nodibināts slavenais Jasnogoras (pol. Jasna Góra) paulīniešu klosteris.
XVI gs. Sv. Romas impērijā valdot Habsburgu dinastijai, ordenis krita nežēlastībā. Varas iestādes slēdza paulīniešu klosterus Austrijā, Ungārijā, Bohēmijā. Ordeņa dzīve pārcēlās uz Poliju. XX gs. sākumā ordenim bija saglabājušies vairs tikai 2 klosteri: pie Čenstohovas un Krakovā (Naskalkas klosteris pie Sv. Staņislava baznīcas). Gadsimta otrajā pusē sākās ordeņa atdzimšana: pieauga brāļu skaits, klosteri, jaunas kopienas.
Mūsdienās ordenis apvieno autonomus klosterus, kuru kopienas dzīvo, ievērojot paulīniešu ordeņa statūtus. 2007. gadā ordenim bija 70 klosteru (17 Polijā, 1 Latvijā), bez tam ordeņa mītnes ir arī Itālijā, Ungārijā, Horvātijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Slovākijā, Vācijā, Beļģijā, ASV, Austrālijā un vairākās Āfrikas valstīs. Ordenī ir 506 mūki, no kuriem 317 ir priesteri.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ordeņa pārstāvniecība Latvijā
- Ordo Fratrum S. Pauli Primi Eremitae - statistika
- Paulīniešu ordeņa mājas lapa Polijā
- Paulīniešu ordeņa mājas lapa Vācijā
- Paulīniešu ordeņa mājas lapa ASV
- Paulīniešu ordeņa mājas lapa Ungārijā
- Jasnagoras klosteris