Atšķirības starp "Dekabristu dumpis" versijām

[[Attēls:Decembrist_revolt.jpg‎|right|thumb|200px|dumpinieku un valdības karaspēka izvietojums]]

[[Attēls:Decembrist_revolt.jpg‎|right|thumb|200px|dumpinieku un valdības karaspēka izvietojums]]

'''Dekabristu dumpis''' (kr. ''Восстание декабристов'', angl. ''Decembrist revolt'', vāc. ''Dekabristenaufstand'', fr. ''La révolte des décabristes'') - 1825. gada 14. (26.) decembrī t.s. [[Dekabristi|dekabristu]] organizēts valsts apvērsuma mēģinājums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], lai nepieļautu [[Nikolajs I, Krievijas imperators|Nikolaja Romanova]] kāpšanu tronī. Plkst. 11:00 no rīta sazvērnieki [[Gvarde Krievijas impērijā|gvardes]] virsnieki izveda no kazarmām 3 gvardes pulkus - Maskavas un Grenadieru pulku, kā arī Jūras ekipāžu, kopā aptuveni 3020 cilvēku, - bloķējot [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ēku. Sazvērnieku par [[Diktators|diktatoru]] ieceltais [[kņazs]] Sergejs Trubeckojs (''Сергей Трубецкой'') neieradās un dumpinieku rīcība apstājās, nevarot izlemt, kurš vadīs to spēkus. Dumpiniekus ielenca [[imperators|imperatoram]] uzticīgais karaspēks (~12 000 vīru, 36 vieglie lielgabali) un, pēc vairākkārtējiem piedāvājumiem nolikt ieročus un izklīst, kā arī neveiksmīga kavalērijas mēģinājuma izklīdināt [[karē]] sastājušos dekabristu komandētos karavīrus, 17:00 pēcpusdienā atklāja [[karteča]]s uguni no lielgabaliem. 18:00 kauja bija beigusies, dumpis apspiests. Bojā gāja arī liels skaits ziņkārīgo, kas bija sanākuši skatīties notikumus un kaujai sākoties metās bēgt pa šaurajām ieliņām prom no Senāta laukuma. Kopā apšaudē mira 1 [[ģenerālis]], 1 štāba virsnieks, 17 virsnieki, 282 leibgvardi, 39 vīrieši frakās vai šineļos, 9 sievietes, 19 pusaudži, 903 pilsētnieki.<ref>Михаил Ершов. Покаяние Кондратия Рылеева. Секретные материалы № 2, СПб, 2008.</ref> Šajā laikā Dienvidkrievijā (mūsdienu Ukrainā) dekabristu vadībā sacēlās Čerņigovas pulks, atbrīvoja arestēto S.Muravjovu-Apostolu (''Муравьёв-Апостол, Сергей Иванович'') un tā vadībā devās uz Belaja Cerkovj (''Белая Церковь'') pilsētu. 3. janvārī dumpiniekus pie Kovaļevkas ciema (''Ковалевка'') ielenca [[huzāri]] un pēc īsas kaujas piespieda tos nolikt ieročus.

'''Dekabristu dumpis''' (kr. ''Восстание декабристов'', angl. ''Decembrist revolt'', vāc. ''Dekabristenaufstand'', fr. ''La révolte des décabristes'') - 1825. gada 14. (26.) decembrī t.s. [[Dekabristi|dekabristu]] organizēts valsts apvērsuma mēģinājums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], lai nepieļautu [[Nikolajs I, Krievijas imperators|Nikolaja Romanova]] kāpšanu tronī. Plkst. 11:00 no rīta sazvērnieki [[Gvarde Krievijas impērijā|gvardes]] virsnieki izveda no kazarmām 3 gvardes pulkus - Maskavas un Grenadieru pulku, kā arī Jūras ekipāžu, kopā aptuveni 3020 cilvēku, - bloķējot [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ēku. Sazvērnieku par [[Diktators|diktatoru]] ieceltais [[kņazs]] Sergejs Trubeckojs (''Сергей Трубецкой'') neieradās un dumpinieku rīcība apstājās, nevarot izlemt, kurš vadīs to spēkus. Dumpiniekus ielenca [[imperators|imperatoram]] uzticīgais karaspēks (~12 000 vīru, 36 vieglie lielgabali) un, pēc vairākkārtējiem piedāvājumiem nolikt ieročus un izklīst, kā arī neveiksmīga kavalērijas mēģinājuma izklīdināt [[karē]] sastājušos dekabristu komandētos karavīrus, 17:00 pēcpusdienā atklāja [[karteča]]s uguni no lielgabaliem. 18:00 kauja bija beigusies, dumpis apspiests. Bojā gāja arī liels skaits ziņkārīgo, kas bija sanākuši skatīties notikumus un kaujai sākoties metās bēgt pa šaurajām ieliņām prom no Senāta laukuma. Kopā apšaudē mira 1 [[ģenerālis]], 1 štāba virsnieks, 17 virsnieki, 282 leibgvardi, 39 vīrieši frakās vai šineļos, 9 sievietes, 19 pusaudži, 903 pilsētnieki.<ref>Михаил Ершов. Покаяние Кондратия Рылеева. Секретные материалы № 2, СПб, 2008.</ref> Šajā laikā Dienvidkrievijā (mūsdienu Ukrainā) dekabristu vadībā sacēlās Čerņigovas pulks, atbrīvoja arestēto S.Muravjovu-Apostolu (''Муравьёв-Апостол, Сергей Иванович'') un tā vadībā devās uz Belaja Cerkovj (''Белая Церковь'') pilsētu. 3. janvārī dumpiniekus pie Kovaļevkas ciema (''Ковалевка'') ielenca [[huzāri]] un pēc īsas kaujas piespieda tos nolikt ieročus.