Atšķirības starp "Zemes tiesa" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zemes tiesa''' (vāc. ''Landgericht'', kr. ''ландгерихт'') - Muižniecības u.c. priviliģēto [[Kārta|kārtu]] tiesu iestāde | + | '''Zemes tiesa''' (vāc. ''Landgericht'', kr. ''ландгерихт, земский суд'') - Muižniecības u.c. priviliģēto [[Kārta|kārtu]] tiesu iestāde vācu zemēs XVI-XIX gs. Izskatīja civillietas un krimināllietas. Vidzemē ''zemes tiesas'' darbojās laikā no 1582. līdz 1889. gadam. Latgalē no 1582. līdz 1772. gadam un no 1775. līdz 1864. gadam. Igauņu zemēs no 1561. līdz 1889. gadam darbojās zemākās un augstākās ''zemes tiesas''. Atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' [[Muižniecība]]s tiesa [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] Katrā [[Prezidiāts|prezidiātā]] ([[Vendene]]s, [[Pērnava]]s un [[Tērbata]]s) bija sava ''zemes tiesa'', kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla [[Žečpospoļita]]s [[karalis]]. | * '''1.''' [[Muižniecība]]s tiesa [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] Katrā [[Prezidiāts|prezidiātā]] ([[Vendene]]s, [[Pērnava]]s un [[Tērbata]]s) bija sava ''zemes tiesa'', kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla [[Žečpospoļita]]s [[karalis]]. | ||
* '''2.''' Augstākā tiesa [[Inflantijas vojevodiste|Inflantijas vojevodistē]] laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda [[Dinaburga]]s [[stārasts]] kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas [[subkamerārijs]]. Tiesas spriedumus [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki. | * '''2.''' Augstākā tiesa [[Inflantijas vojevodiste|Inflantijas vojevodistē]] laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda [[Dinaburga]]s [[stārasts]] kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas [[subkamerārijs]]. Tiesas spriedumus [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki. | ||
* '''3.''' Pirmās instances tiesa Vidzemē laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Sākotnēji bija 5 ''zemes tiesas'' ([[Rīga|Rīgā]], Vendenē, [[Kohenhusena|Kohenhusenā]], Tērbatā un [[Vīlande|Vīlandē]] - 1693. gadā [[Apriņķis|apriņku]] reformas laikā Kohenhusenas ''zemes tiesu'' likvidēja). Tiesas sastāvēja no [[Zemes tiesnesis|zemes tiesneša]] un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot [[mājas pārmācības tiesības]]. Svarīgākās muižnieku lietas bija [[galma tiesa]]s jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus ''zemes tiesa'' tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa ''zemes tiesas'' (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja [[gubernators]]. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas. | * '''3.''' Pirmās instances tiesa Vidzemē laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Sākotnēji bija 5 ''zemes tiesas'' ([[Rīga|Rīgā]], Vendenē, [[Kohenhusena|Kohenhusenā]], Tērbatā un [[Vīlande|Vīlandē]] - 1693. gadā [[Apriņķis|apriņku]] reformas laikā Kohenhusenas ''zemes tiesu'' likvidēja). Tiesas sastāvēja no [[Zemes tiesnesis|zemes tiesneša]] un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot [[mājas pārmācības tiesības]]. Svarīgākās muižnieku lietas bija [[galma tiesa]]s jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus ''zemes tiesa'' tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa ''zemes tiesas'' (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja [[gubernators]]. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas. | ||
| + | '''4.''' 1945. gada 27. septembrī okupētajā Vācijā t.s. ''pilsētu tiesu'' vietā sabiedroto komentūru pārstāvju sanāksmē ieviesta otrās pakāpes apelācijas tiesa: pirmās instances tiesa lietām, kuras nebija pirmās instances tiesas (''Amstgericht'') kompetencē. Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa § 333, ''zemes tiesas'' spriedumus varēja pārsūdzēt, ja spriedums balstās uz likuma pārkāpumu - likums netiek piemērots, jeb piemērots nepareizi.<ref>StrafprozeSordnung vom 28.3.1924, 3. Buch, 4. Abschnitt. Reichsgesetzblatt. Т. 1. Jahrgang 1924. Nr. 25. S. 355</ref> | ||
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Sitzung der Alliierten Kommandantur der Stadt Berlin, 27. September 1945. // Die Berliner Konferenz der Drei Machte. Sammelheft 1, 1945. - Verlag der .Sowjetischen Militarverwaltung in Deutschland: Berlin, 1946, S. 100. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
* [http://dal.sci-lib.com/word014620.html Значение слова "ЛАНДГЕРИХТ" в толковом словаре Даля] | * [http://dal.sci-lib.com/word014620.html Значение слова "ЛАНДГЕРИХТ" в толковом словаре Даля] | ||
| + | * [http://feb-web.ru/feb/sl18/slov-abc/12/slb11308.htm Ландгерихт - Словарь русского языка XVIII века] | ||
* [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | * [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | ||
* [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | * [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | ||
| + | * [http://law.edu.ru/article/article.asp?articleID=177887 Фишер Х. Образование антифашистско-демократического суда в Берлине. // Правоведение. 1989, № 5, С. 85-88] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 09.35
Zemes tiesa (vāc. Landgericht, kr. ландгерихт, земский суд) - Muižniecības u.c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde vācu zemēs XVI-XIX gs. Izskatīja civillietas un krimināllietas. Vidzemē zemes tiesas darbojās laikā no 1582. līdz 1889. gadam. Latgalē no 1582. līdz 1772. gadam un no 1775. līdz 1864. gadam. Igauņu zemēs no 1561. līdz 1889. gadam darbojās zemākās un augstākās zemes tiesas. Atkarībā no konteksta:
- 1. Muižniecības tiesa Pārdaugavas hercogistē Katrā prezidiātā (Vendenes, Pērnavas un Tērbatas) bija sava zemes tiesa, kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla Žečpospoļitas karalis.
- 2. Augstākā tiesa Inflantijas vojevodistē laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda Dinaburgas stārasts kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas subkamerārijs. Tiesas spriedumus karaliskajā relācijas tiesā varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki.
- 3. Pirmās instances tiesa Vidzemē laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Sākotnēji bija 5 zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Kohenhusenā, Tērbatā un Vīlandē - 1693. gadā apriņku reformas laikā Kohenhusenas zemes tiesu likvidēja). Tiesas sastāvēja no zemes tiesneša un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot mājas pārmācības tiesības. Svarīgākās muižnieku lietas bija galma tiesas jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus zemes tiesa tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. Liflandes guberņā laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja gubernators. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas.
4. 1945. gada 27. septembrī okupētajā Vācijā t.s. pilsētu tiesu vietā sabiedroto komentūru pārstāvju sanāksmē ieviesta otrās pakāpes apelācijas tiesa: pirmās instances tiesa lietām, kuras nebija pirmās instances tiesas (Amstgericht) kompetencē. Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa § 333, zemes tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt, ja spriedums balstās uz likuma pārkāpumu - likums netiek piemērots, jeb piemērots nepareizi.[1]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ StrafprozeSordnung vom 28.3.1924, 3. Buch, 4. Abschnitt. Reichsgesetzblatt. Т. 1. Jahrgang 1924. Nr. 25. S. 355
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103. lpp.
- Sitzung der Alliierten Kommandantur der Stadt Berlin, 27. September 1945. // Die Berliner Konferenz der Drei Machte. Sammelheft 1, 1945. - Verlag der .Sowjetischen Militarverwaltung in Deutschland: Berlin, 1946, S. 100.
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "ЛАНДГЕРИХТ" в толковом словаре Даля
- Ландгерихт - Словарь русского языка XVIII века
- Свод местных узаконений губерний остзейских.
- Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)
- Фишер Х. Образование антифашистско-демократического суда в Берлине. // Правоведение. 1989, № 5, С. 85-88
