Atšķirības starp "Gandijs Mohandass Karamčands" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. jūlijs, plkst. 14.28
Mohandass Karamčands Gandijs (angl. Mohandas Karamchand Gandhi; 1869.-1948.), saukts arī Mahatma Gandijs[1], politiķis, jurists, domātājs, viens no Indijas nacionālās atbrīvošanās kustības iedvesmotājiem un ideologiem, kura izveidotā nevardarbīgās pretošanās koncepcija satjagraha (sanskr. satyāgraha) XX, gadsimta vidū ietekmēja koloniālisma izzušanu visā pasaulē. Dzimis 1869. gada 2. oktobrī Porbandaras pilsētā, Indijā, Gudžaratas pavalstī (štatā), vaišju kastas tirgotāju varnas ģimenē. 13 gadu vecumā Mohandass aprecējās ar savu vienaudzi Kasturbu. 19 gadu vecumā devās uz Londonu iegūt augstāko izglītību jurisprudencē. 1891. gadā, absolvējis universitāti, atgriezās Indijā. Tā kā strādāt specialitātē viņam praktiski nebija iespējams[2], Mohandass 1893. gadā pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijas kolonijās Dienvidāfrikā, kur iztiku pelnīja kā grāmatvedis un jurists. Pārstāvot tiesas prāvās pamatā indiešus (kuri bija lielā vairumā atvesti uz Dienvidāfriku kā melnstrādnieki), Mohandasam nācās iesaistīties arī politikā, cenšoties kaut esošās jurisdikcijas ietvaros mazināt indiešu diskrimināciju. Šajā laikā, redzot cik nežēlīgi britu varas iestādes izrēķinās ar vismazākajām neapmierinātības izpausmēm, viņš izveidoja savu t.s. nevardarbīgās pretošanās metodi, lai panāktu sociālas un politiskas pārmaiņas. [3] 1914. gadā Mohandass Gandijs atgriezās Indijā, kur uzreiz aktīvi iesaistījās nacionālās pretošanās kustībā, propanējot nevardarbīgo pretošanos. Nesadarbošanās ar koloniālajām varas iestādēm, metropoles preču boikots[4] izrādījās daudz efektīvāki līdzekļi pārmaiņu izraisīšanā, nekā atklāta nepaklausība (ko koloniālās varas iestādes bez žēlastības apspieda ar bruņotu spēku). 1915. gadā Rabindranats Tagore pirmais publiski Mohandasu Gandiju nosauca par Mahatma (tulk. "dižā dvēsele"). 1921. gadā Gandijs kļuva par Indijas nacionālā kongresa vadītāju, un pildīja šos pienākumus līdz 1934. gadam, kad atkāpās no amata, jo nespēja saskaņot savu pozīciju ar citu partijas vadītāju viedokli. Neraugoties uz to, viņam bija milzu popularitāte kā pašā Indostānas pussalā, tā ārpus tās, un lielā mērā tieši pateicoties Gandijam Indija un Pakistāna (tai laikā Bangladeša bija Pakistānas sastāvā) no kolonijas 1947. gadā kļuva par neatkarīgām valstīm. 1948. gada 30. janvārī publiskas reliģiskas ceremonijas laikā viņu atentātā nogalināja reliģiozs fanātiķis Nathurams Godze, nāvējoši sašaujot Gandiju ar |revolveri.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Gandijs līdz mūža galam kategoriski bija pret to, ka viņu dēvē par "Mahatmu".
- ↑ Saskaņā ar hinduisma pamatpostulātiem, pametot dzimteni un pārbraucot pāri okeānam kādu laiku dzīvot ārpus Indostānas pussalas, cilvēks "aptraipās" un zaudē savu piederību kastai, savukārt pašā Indijā tajā laikā neviens neuzsāks darba attiecības ar ārpus kastām esošo, praktiski "nepieskaramo".
- ↑ Biogrāfi min, ka lielu iespaidu uz viņu atstājušas 1906. gada britu-zulusu kara (Zulu War) šausmas, kurā viņš bija spiests piedalīties, gan esot medicīnas dienestā.
- ↑ Nonāca pat tik tālu, ka indieši masveidā devās uz okeāna krastu no tā ūdens tvaicēt vārāmo sāli, lai nevajadzētu veikalos pirkt ievesto.
