Atšķirības starp "Vojevoda" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vojevoda''', latviešu literatūrā arī '''vaivads''' (kr. ''воевода'', pol. ''wojevoda'' - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta: | '''Vojevoda''', latviešu literatūrā arī '''vaivads''' (kr. ''воевода'', pol. ''wojevoda'' - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' | + | * '''1.''' Zemes kunga tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem [[kņazs]], [[jarls]] vai [[grāfs]]. |
* '''2.''' [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] jaunajos laikos un [[Polijas Republika|Polijā]] 1920.-1950. gados - [[vojevodiste]]s administrācijas vadītājs. | * '''2.''' [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] jaunajos laikos un [[Polijas Republika|Polijā]] 1920.-1950. gados - [[vojevodiste]]s administrācijas vadītājs. | ||
* '''3.''' Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. ''Војвода''; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei). | * '''3.''' Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. ''Војвода''; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei). | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. februāris, plkst. 08.31
Vojevoda, latviešu literatūrā arī vaivads (kr. воевода, pol. wojevoda - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta:
- 1. Zemes kunga tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jarls vai grāfs.
- 2. Žečpospoļitā jaunajos laikos un Polijā 1920.-1950. gados - vojevodistes administrācijas vadītājs.
- 3. Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. Војвода; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
- 4. Maskavas caristē sākotnēji pilsētas pārvaldnieks, zemessardzes komandieris, kņaza vai cara karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. Дворовый воевода, uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (Полковой воевода - analogs jaunāko laiku ģenerālgubernatoram), nocietinājumu vojevoda (Осадной воевода - pierobežas cietokšņa komandants), gaitas vojevoda (Сходный воевода vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (Городовой воевода - pilsētas pārvaldnieks līdz 1775. gadam, kura rokās bija civilā un militārā vara). Pēc 1719. gada administratīvās reformas apriņķa pārvaldnieks (līdz 1775. g.).
- 5 "Воевода", mīnu kreiseris Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.
