Atšķirības starp "Kurzemes bruņniecība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kurzemes bruņniecība''' jeb '''Kurzemes dižciltīgā muižniecība''' (vāc. ''Kurländische Ritterschaft'') - vienīgā politiski pilntiesīgā [[kārta]], dižciltīgā [[muižniecība]] (''Adelsstand'') [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kā slēgta korporācija izveidojusies no [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s 1620.-1648. gados līdz ar [[Kurzemes bruņinieku sols|Kurzemes bruņinieku sola]] (''Ritterbank'') tapšanu. | + | '''Kurzemes bruņniecība''' jeb '''Kurzemes dižciltīgā muižniecība''' (vāc. ''Kurländische Ritterschaft'') - vienīgā politiski pilntiesīgā [[kārta]], dižciltīgā [[muižniecība]] (''Adelsstand'') [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kā slēgta korporācija izveidojusies no [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s 1620.-1648. gados līdz ar [[Kurzemes bruņinieku sols|Kurzemes bruņinieku sola]] (''Ritterbank'') tapšanu. Dižciltības iegūšanas galvenie kritēriji bija dzimtai piešķirtie bruņinieku [[Lēnis|lēņi]], dzimtas saknes vācu zemju bruņniecībā, radniecības saites ar citām dižciltīgo dzimtām. Dižciltību varēja iegūt arī, pamatojoties uz [[Hercogs|hercoga]] vai [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] izdotu diplom. Līdz 1648. gadam par dižciltīgām tika atzītas 120 dzimtas, kuras ierakstīja [[Bruņinieku matrikula|matrikulā]] jeb bruņniecības grāmatā. |
Skat. arī: [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība]], [[Sāmsalas bruņniecība]], [[Bruņinieku matrikula]] | Skat. arī: [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība]], [[Sāmsalas bruņniecība]], [[Bruņinieku matrikula]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. februāris, plkst. 12.21
Kurzemes bruņniecība jeb Kurzemes dižciltīgā muižniecība (vāc. Kurländische Ritterschaft) - vienīgā politiski pilntiesīgā kārta, dižciltīgā muižniecība (Adelsstand) Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā slēgta korporācija izveidojusies no Livonijas bruņniecības 1620.-1648. gados līdz ar Kurzemes bruņinieku sola (Ritterbank) tapšanu. Dižciltības iegūšanas galvenie kritēriji bija dzimtai piešķirtie bruņinieku lēņi, dzimtas saknes vācu zemju bruņniecībā, radniecības saites ar citām dižciltīgo dzimtām. Dižciltību varēja iegūt arī, pamatojoties uz hercoga vai Žečpospoļitas karaļa izdotu diplom. Līdz 1648. gadam par dižciltīgām tika atzītas 120 dzimtas, kuras ierakstīja matrikulā jeb bruņniecības grāmatā.
Skat. arī: Vidzemes, Igaunijas bruņniecība, Sāmsalas bruņniecība, Bruņinieku matrikula
Literatūra
- Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. // Enzyklopädie deutscher Geschichte (Band 72) - Oldenbourg, München, 2004, ISBN 3-486-55083-7
- Alexander von Reitzenstein. Rittertum und Ritterschaft. - München, 1972, - 144 S.
- Werner Meyer. Deutsche Ritter, Deutsche Burgen. - München, 1990, - 255 S. ISBN 3-572-07715-X
- Arnold, Benjamin. German Knighthood 1050-1300. - Clarendon Press: Oxford, 1985
