Atšķirības starp "Megaras skola" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Megaras skola''' - viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks [[Eiklids no Megaras]]. Ideju ziņā tuvi [[Ēlidas skola]]i. Interešu centrā pamatā bija ētikas jautājumi. Pēc Sokrata nāves megarieši centās apvienot [[Parmenids no Elejas|Parmenida]] mācību par mūžīgo un nemainīgo vienīgo (esamību) ar Sokrata ētikas un teoloģijas augstāko jēdzienu - labo. Eiklids uzskatīja, ka pastāv tikai vienīgais labais, kas, būdams nemainīgs un identisks pats ar sevi, ir zināms arī kā patiesība, prāts, Dievs u.tml. Vienīgais un vienotais tikums, kura paveidi ir citi tikumi, ir labā izzināšana. Lietu daudzums un daudzveidība pretstāv vienīgajam labajam un tāpēc ir ne-esošais, ne-reālais. Turpinādami Zenona un [[Sofisti|sofistu]] tradīcijas, megarieši kā galveno metodi lietoja [[Dialektika|dialektiku]] un [[Eristika|eristiku]]. Vēlīnie skolas pārstāvji (Stilpons u.c.) savu ētisko uzskatu ziņā bija visai tuvi [[kiniķi]]em. Stilpona skolnieks [[Zenons no Kitionas]] apvienojot abu skolu mācību, izveidoja [[Stoiķi|stoiķu]] skolu. | + | '''Megaras skola''' - viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks [[Eiklids no Megaras]]. Ideju ziņā tuvi [[Ēlidas skola]]i. Interešu centrā pamatā bija ētikas jautājumi. Pēc Sokrata nāves megarieši centās apvienot [[Parmenids no Elejas|Parmenida]] mācību par mūžīgo un nemainīgo vienīgo (esamību) ar Sokrata ētikas un teoloģijas augstāko jēdzienu - labo. Eiklids uzskatīja, ka pastāv tikai vienīgais labais, kas, būdams nemainīgs un identisks pats ar sevi, ir zināms arī kā patiesība, prāts, Dievs u.tml. Vienīgais un vienotais tikums, kura paveidi ir citi tikumi, ir labā izzināšana. Lietu daudzums un daudzveidība pretstāv vienīgajam labajam un tāpēc ir ne-esošais, ne-reālais. Turpinādami [[Zenons no Elejas|Zenona]] un [[Sofisti|sofistu]] tradīcijas, megarieši kā galveno metodi lietoja [[Dialektika|dialektiku]] un [[Eristika|eristiku]]. Vēlīnie skolas pārstāvji (Stilpons u.c.) savu ētisko uzskatu ziņā bija visai tuvi [[kiniķi]]em. Stilpona skolnieks [[Zenons no Kitionas]] apvienojot abu skolu mācību, izveidoja [[Stoiķi|stoiķu]] skolu. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. jūnijs, plkst. 09.35
Megaras skola - viena no Sokrata sekotāju filosofijas skolām IV-III gs.p.m.ē. Helladā. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks Eiklids no Megaras. Ideju ziņā tuvi Ēlidas skolai. Interešu centrā pamatā bija ētikas jautājumi. Pēc Sokrata nāves megarieši centās apvienot Parmenida mācību par mūžīgo un nemainīgo vienīgo (esamību) ar Sokrata ētikas un teoloģijas augstāko jēdzienu - labo. Eiklids uzskatīja, ka pastāv tikai vienīgais labais, kas, būdams nemainīgs un identisks pats ar sevi, ir zināms arī kā patiesība, prāts, Dievs u.tml. Vienīgais un vienotais tikums, kura paveidi ir citi tikumi, ir labā izzināšana. Lietu daudzums un daudzveidība pretstāv vienīgajam labajam un tāpēc ir ne-esošais, ne-reālais. Turpinādami Zenona un sofistu tradīcijas, megarieši kā galveno metodi lietoja dialektiku un eristiku. Vēlīnie skolas pārstāvji (Stilpons u.c.) savu ētisko uzskatu ziņā bija visai tuvi kiniķiem. Stilpona skolnieks Zenons no Kitionas apvienojot abu skolu mācību, izveidoja stoiķu skolu.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 268. lpp.
- Vander Waerdt P.A. The Socratic Movement. - Ithaca, 1994
