Atšķirības starp "Bezzemnieku deputātu padome" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku pārstāvniecības institūcijas, pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] šīs [[padomes]] izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par | + | '''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku pārstāvniecības institūcijas, pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] šīs [[padomes]] izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par ''bezzemnieku padomju'' organizēšanu lauku [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma (bezzemnieku) interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. ''Bezzemnieku padomes'' daļēji uzņēmās arī pagasta varas pienākumus, organizējot [[Milicija|miliciju]], jāunās [[pagasttiesa]]s, [[pagasta pārtikas komiteja]]s. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības. 1917. gada maijā ''bezzemnieku padomes'' bija izveidojušās visos 239 Vidzemes pagastos. Vēlāk ievēlēja arī [[Apriņķis|apriņķu]] ''bezzemnieku padomes'', kuras apvienojās ar [[Strādnieku deputātu padomes|strādnieku]] un [[Kareivju deputātu padomes|kareivju]] padomēm, kļūstot par šo padomju sekcijām. Vidzemei nokļūstot [[Vācijas impērija]]s okupācijas varā, šīs padomes tika likvidētas, bet atjaunotas, nodibinoties [[LSPR]] 1919. gadā. Likvidētas 1919.-1920. gados pagastos, kurus ieņēma [[Latvijas armija]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. oktobris, plkst. 06.13
Bezzemnieku deputātu padomes - bezzemnieku pārstāvniecības institūcijas, pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. Vidzemes guberņā šīs padomes izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī Vidzemes bezzemnieku kongresā izstrādājā instrukciju par bezzemnieku padomju organizēšanu lauku pagastos un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma (bezzemnieku) interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Bezzemnieku padomes daļēji uzņēmās arī pagasta varas pienākumus, organizējot miliciju, jāunās pagasttiesas, pagasta pārtikas komitejas. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības. 1917. gada maijā bezzemnieku padomes bija izveidojušās visos 239 Vidzemes pagastos. Vēlāk ievēlēja arī apriņķu bezzemnieku padomes, kuras apvienojās ar strādnieku un kareivju padomēm, kļūstot par šo padomju sekcijām. Vidzemei nokļūstot Vācijas impērijas okupācijas varā, šīs padomes tika likvidētas, bet atjaunotas, nodibinoties LSPR 1919. gadā. Likvidētas 1919.-1920. gados pagastos, kurus ieņēma Latvijas armija.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
