Atšķirības starp "Rīgas rāte" versijām

'''Rīgas rāte''' (vc. ''Rat'' - "padome"; lat. ''consilium civitatis'', an. ''seat of local government'', kr. ''Рижская ратуша'') - koleģiāla Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas instītūcija - [[rāte]], - no XIII gs. līdz 1889. gadam (ar pārtraukumiem 1585.-1589., 1787.-1797. gados). Nav zināms, kad tika izveidota pirmā rāte, bet 1225. gadā Rīgas līgumu slēgšanā jau piedalījušies rātes locekļi. XIII gs. pirmajā pusē rātskungus ievēlēja uz vienu gadu, bet gadsimta beigās jau pati rāte ievēlēja sava amata pēctečus (rātskunga amats faktiski kļuva par mūža amatu). Reprezentēja pilsētu kā politisku [[Komūna|komūnu]] - pārzināja pilsētas un tās [[Rīgas patrimoniālais apgabals|patrimoniālā apgabala]] aizsardzības jautājumus, uzlika nodokļus, pārstāvēja rīdzinieku intereses ārpolitikā, slēdza līgumus un nozīmēja sūtņus, - un kā augstākā vara pilsētās pildīja pārvaldes, likumdevēja, finanšu un tiesas funkcijas. Kopš XIV gs. ''Rīgas rātē'' bija 4 [[Birģermeistars|birģermeistari]] un 16 [[rātskungi]]. Kopš XV gs. pilsēta īstenoja pilnīgi pastāvīgu ārpolitiku. Pēc Rīgas iekļaušanai 1581. gadā [[Žečpospoļita]]s teritorijā, ''Rīgas rāte'' zaudēja savu nozīmi ārpolitikā, paliekot tikai par pašvaldības un tiesas institūciju. XVI gs. beigās saasinājās nesaskaņas starp Rīgas rāti un [[Ģilde|ģildēm]] par pilsētas pārvaldes tiesībām. Tas sasniedza kulmināciju t.s. [[Kalendāra nemieri Livonijā|Kalendāra nemieros]] (1584.-1589.). Kļūstot par [[Krievijas impērija]]s pilsētu (1710.), Rīga kļuva par [[guberņa]]s, pēc 1783. gada reformas – [[Rīgas vietniecība]]s administratīvo centru, ko pārvaldīja [[ģenerālgubernators]]. Valdība XVIII gs. otrajā pusē ievērojami ierobežoja tās tiesības un funkcijas. Pēc [[Krievijas Pilsētu likums|Krievijas Pilsētu likuma]] (1870.) attiecināšanas uz [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]] (1877.) ''Rīgas rāte'' saglabājatiesas funkcijas, bet 1889. gadā to likvidēja.