Atšķirības starp "Babulnieki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vaļinieki''' - lauku amatnieki, gadījumu darbu strādnieki, invalīdi u.c. bezzemnieki | + | '''Vaļinieki''' - lauku amatnieki, gadījumu darbu strādnieki, invalīdi u.c. bezzemnieki XV-XIX gs., kuri pie [[Saimnieks|saimnieka]] strādāja bez līguma. Austrumlatvijas teritorijā tika dēvēti par '''babulniekiem'''. |
'''Babulnieki''' (kr. ''бобыли'') - izputējušie, ar valsts nodokļiem neapliktie lauku un pilsētu iedzīvotāji Krievijas caristē un impērijā XV-XVIII gs. Citu labā par algu strādājošie ''babulnieki'' saviem [[saimnieki]]em maksāja īpašu ''babulnieku nodokli''. XVI gs. beigās to pārvietošanās brīvība tika ierobežota, bet XVII gs. ''babulniekus'', kuriem bija sava saimniecība, sāka aplikt ar nodokļiem. Pēc [[galvasnauda]]s ieviešanas 1724. gadā ''babulnieki'' saplūda ar [[zemniecība|zemniecību]] vai [[piepilsētnieki]]em. | '''Babulnieki''' (kr. ''бобыли'') - izputējušie, ar valsts nodokļiem neapliktie lauku un pilsētu iedzīvotāji Krievijas caristē un impērijā XV-XVIII gs. Citu labā par algu strādājošie ''babulnieki'' saviem [[saimnieki]]em maksāja īpašu ''babulnieku nodokli''. XVI gs. beigās to pārvietošanās brīvība tika ierobežota, bet XVII gs. ''babulniekus'', kuriem bija sava saimniecība, sāka aplikt ar nodokļiem. Pēc [[galvasnauda]]s ieviešanas 1724. gadā ''babulnieki'' saplūda ar [[zemniecība|zemniecību]] vai [[piepilsētnieki]]em. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. oktobris, plkst. 17.45
Vaļinieki - lauku amatnieki, gadījumu darbu strādnieki, invalīdi u.c. bezzemnieki XV-XIX gs., kuri pie saimnieka strādāja bez līguma. Austrumlatvijas teritorijā tika dēvēti par babulniekiem.
Babulnieki (kr. бобыли) - izputējušie, ar valsts nodokļiem neapliktie lauku un pilsētu iedzīvotāji Krievijas caristē un impērijā XV-XVIII gs. Citu labā par algu strādājošie babulnieki saviem saimniekiem maksāja īpašu babulnieku nodokli. XVI gs. beigās to pārvietošanās brīvība tika ierobežota, bet XVII gs. babulniekus, kuriem bija sava saimniecība, sāka aplikt ar nodokļiem. Pēc galvasnaudas ieviešanas 1724. gadā babulnieki saplūda ar zemniecību vai piepilsētniekiem.
Komentāri
Ja vaļinieks noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto kalpu kategorijām. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa vaļinieku devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par laukstrādniekiem.
Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta saimnieki un rentnieki, bet kalpi un vaļinieki sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp.
