Bonitārais īpašums: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bonitārijs''' jeb '''bonitārais īpašums''' (no lat. ''bonis esse'' - "tiesība valdīt lietu kā labumu") - īpašums, kas saskaņā ar [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] | '''Bonitārijs''' jeb '''bonitārais īpašums''' (no lat. ''bonis esse'' - "tiesība valdīt lietu kā labumu") - īpašums, kas saskaņā ar [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] piederēja personai vai kopienai, bet kuru administratīvi pārraudzīja [[prētors]]. Paplašinoties valsts robežām, ''bonitārā īpašuma'' īpatsvars palielinājās un, atšķirībā no [[kvirītu īpašums|kvirītu īpašuma]], prētors to bez formālām procedūrām varēja nodot pircēju īpašumā (''in bonis''). | ||
Skat. arī: [[pekūnija]], [[pekūlijs]], [[latifundija]] | Skat. arī: [[pekūnija]], [[pekūlijs]], [[latifundija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 08.45
Bonitārijs jeb bonitārais īpašums (no lat. bonis esse - "tiesība valdīt lietu kā labumu") - īpašums, kas saskaņā ar romiešu tiesībām piederēja personai vai kopienai, bet kuru administratīvi pārraudzīja prētors. Paplašinoties valsts robežām, bonitārā īpašuma īpatsvars palielinājās un, atšķirībā no kvirītu īpašuma, prētors to bez formālām procedūrām varēja nodot pircēju īpašumā (in bonis).
Skat. arī: pekūnija, pekūlijs, latifundija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219. lpp.
