Atšķirības starp "Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m |
||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
'''Ketlers Ferdinands''' (''Ferdinand von Kettler'', 1655.-1737.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[reģents]] (1698.-1709.), pēdējais [[hercogs]] (1711.-1737.) no [[Ketleru dinastija]]s. | '''Ketlers Ferdinands''' (''Ferdinand von Kettler'', 1655.-1737.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[reģents]] (1698.-1709.), pēdējais [[hercogs]] (1711.-1737.) no [[Ketleru dinastija]]s. | ||
| − | [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkaba]] otrais dēls. Reģents pēc [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|brāļa]] nāves, līdz mazgadīgais [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs Vilhelms]] tika atzīts par pilngadīgu. Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. | + | [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkaba]] otrais dēls, dzimis 1655. gadā. Ilgus gadus pavadīja, kalpodams [[Žečpospoļita]]s karaļa militārajā dienestā. |
| + | |||
| + | [[Reģents]] pēc [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|brāļa]] nāves 1681. gadā, līdz mazgadīgais [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs Vilhelms]] tika atzīts par pilngadīgu. | ||
| + | |||
| + | Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (''Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels'', 1708.-1759.), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu. | ||
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. jūlijs, plkst. 11.34
| |
| valda |
kā reģents
|
| laulība | Johanna no Saksijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Jēkabs |
| māte | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| dzimis | 1655. |
| miris | 04.05.1737. |
Ketlers Ferdinands (Ferdinand von Kettler, 1655.-1737.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes reģents (1698.-1709.), pēdējais hercogs (1711.-1737.) no Ketleru dinastijas.
Jēkaba otrais dēls, dzimis 1655. gadā. Ilgus gadus pavadīja, kalpodams Žečpospoļitas karaļa militārajā dienestā.
Reģents pēc brāļa nāves 1681. gadā, līdz mazgadīgais Fridrihs Vilhelms tika atzīts par pilngadīgu.
Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels, 1708.-1759.), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu.
| Priekštecis: Fridrihs III Vilhelms |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1711-1726. |
Pēctecis: Saksijas Morics |
| Priekštecis: Saksijas Morics |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1728-1737. |
Pēctecis: Ernsts Johans |
