Atšķirības starp "Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m |
||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
[[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkaba]] otrais dēls, dzimis 1655. gadā. Ilgus gadus pavadīja, kalpodams [[Žečpospoļita]]s karaļa militārajā dienestā. | [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkaba]] otrais dēls, dzimis 1655. gadā. Ilgus gadus pavadīja, kalpodams [[Žečpospoļita]]s karaļa militārajā dienestā. | ||
| − | [[Reģents]] pēc [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|brāļa]] nāves 1681. gadā, līdz mazgadīgais [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs Vilhelms]] 1709. gadā tika atzīts par pilngadīgu. Būdams militārpersona, mainīja hercogistes ārpolitiku no pasīvas neitralitātes un nogaidīšanas uz aktīvu muižniecības piespiešanu pildīt vasaļa pienākumus un hercogistes militāro spēku nostiprināšanu. Lai nodrošinātos ar lielāku karaļa atbalstu, atkal iestājās karaļa dienestā (1700. gadā pie Rīgas bija Žečpospoļitas armijas otrais virspavēlnieks. Pēc sakāves [[Spilves kauja|Spilves kaujā]] un hercogistes okupācijas 1701. gada jūnijā Ferdinands bija spiests pamest Kurzemi, pārcēlās uz Dancigu un turpmāk centās panākt savu tiesību atjaunošanu un hercogistes deokupāciju diplomātiskā ceļā. | + | [[Reģents]] pēc [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|brāļa]] nāves 1681. gadā, līdz mazgadīgais [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs Vilhelms]] 1709. gadā tika atzīts par pilngadīgu. Būdams militārpersona, mainīja hercogistes ārpolitiku no pasīvas neitralitātes un nogaidīšanas uz aktīvu muižniecības piespiešanu pildīt vasaļa pienākumus un hercogistes militāro spēku nostiprināšanu. Lai nodrošinātos ar lielāku karaļa atbalstu, atkal iestājās karaļa dienestā ar savu kājnieku pulku (1700. gadā pie Rīgas bija Žečpospoļitas armijas otrais virspavēlnieks). Pēc sakāves [[Spilves kauja|Spilves kaujā]] un hercogistes okupācijas 1701. gada jūnijā Ferdinands bija spiests pamest Kurzemi, pārcēlās uz Dancigu un turpmāk centās panākt savu tiesību atjaunošanu un hercogistes deokupāciju diplomātiskā ceļā. |
Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (''Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels'', 1708.-1759.), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu. Bērnu nebija, un līdz ar viņa nāvi 1737. gadā [[Ketleru dinastija]] beidza pastāvēt. | Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (''Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels'', 1708.-1759.), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu. Bērnu nebija, un līdz ar viņa nāvi 1737. gadā [[Ketleru dinastija]] beidza pastāvēt. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. jūlijs, plkst. 11.53
| |
| valda |
kā reģents
|
| laulība | Johanna no Saksijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Jēkabs |
| māte | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| dzimis | 1655. |
| miris | 04.05.1737. |
Ketlers Ferdinands (Ferdinand von Kettler, 1655.-1737.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes reģents (1698.-1709.), pēdējais hercogs (1711.-1737.) no Ketleru dinastijas.
Jēkaba otrais dēls, dzimis 1655. gadā. Ilgus gadus pavadīja, kalpodams Žečpospoļitas karaļa militārajā dienestā.
Reģents pēc brāļa nāves 1681. gadā, līdz mazgadīgais Fridrihs Vilhelms 1709. gadā tika atzīts par pilngadīgu. Būdams militārpersona, mainīja hercogistes ārpolitiku no pasīvas neitralitātes un nogaidīšanas uz aktīvu muižniecības piespiešanu pildīt vasaļa pienākumus un hercogistes militāro spēku nostiprināšanu. Lai nodrošinātos ar lielāku karaļa atbalstu, atkal iestājās karaļa dienestā ar savu kājnieku pulku (1700. gadā pie Rīgas bija Žečpospoļitas armijas otrais virspavēlnieks). Pēc sakāves Spilves kaujā un hercogistes okupācijas 1701. gada jūnijā Ferdinands bija spiests pamest Kurzemi, pārcēlās uz Dancigu un turpmāk centās panākt savu tiesību atjaunošanu un hercogistes deokupāciju diplomātiskā ceļā.
Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels, 1708.-1759.), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu. Bērnu nebija, un līdz ar viņa nāvi 1737. gadā Ketleru dinastija beidza pastāvēt.
| Priekštecis: Fridrihs III Vilhelms |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1711-1726. |
Pēctecis: Saksijas Morics |
| Priekštecis: Saksijas Morics |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1728-1737. |
Pēctecis: Ernsts Johans |
