Atšķirības starp "Geršavs Peters fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Peters fon Geršavs''' (''Peter von Gerschau'', 1779.-1852.) - [[Hercogs|hercoga]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un fon Geršavas jaunkundzes ārlaulības dēls, vēsturnieks, literāts. [[Barons]]. Dzimis 1779. gada 3. oktobrī Bēnē. Atstāja Kurzemi kopā ar hercoga ģimeni 1795. gadā. Studēja Berlīnes Bruņniecības akadēmijā, pēc tās absolvēšanas iestājās [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] militārajā dienestā, [[Ģenerālis|ģenerāļa]] fon Kekinga [[Huzāri|huzāru]] [[Pulks|pulkā]] (''Leibhusregt. v. Goekingk''). Apprecējās 1800. gadā pret tēva gribu ar 16 gadus veco Karolīnu (''Friedrike Karoline Henriette Schmidt'', 1784.-1848.). Kad tēva atstātā nauda bija izšķiesta kāršu spēlēs un izpriecās, 1807. gadā atgriezās [[Kurlandes guberņa|Kurzemē]], bet 1809. gadā kā [[leitnants]] iestājās [[Krievijas impērija]]s dienestā. 1810. gadā ''Oberforstmeister'' [[Somijas lielkņaziste|Somijā]], 1817. gadā ''Quarantäneagent'' Niborgā, 1823. gadā Krievijas [[ģenerālkonsuls]] Kopenhāgenā. Miris 1852. gada 4. maijā Kopenhāgenā. | '''Peters fon Geršavs''' (''Peter von Gerschau'', 1779.-1852.) - [[Hercogs|hercoga]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un fon Geršavas jaunkundzes ārlaulības dēls, vēsturnieks, literāts. [[Barons]]. Dzimis 1779. gada 3. oktobrī Bēnē. Atstāja Kurzemi kopā ar hercoga ģimeni 1795. gadā. Studēja Berlīnes Bruņniecības akadēmijā, pēc tās absolvēšanas iestājās [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] militārajā dienestā, [[Ģenerālis|ģenerāļa]] fon Kekinga [[Huzāri|huzāru]] [[Pulks|pulkā]] (''Leibhusregt. v. Goekingk''). Apprecējās 1800. gadā pret tēva gribu ar 16 gadus veco Karolīnu (''Friedrike Karoline Henriette Schmidt'', 1784.-1848.). Kad tēva atstātā nauda bija izšķiesta kāršu spēlēs un izpriecās, 1807. gadā atgriezās [[Kurlandes guberņa|Kurzemē]], bet 1809. gadā kā [[leitnants]] iestājās [[Krievijas impērija]]s dienestā. 1810. gadā ''Oberforstmeister'' [[Somijas lielkņaziste|Somijā]], 1817. gadā ''Quarantäneagent'' Niborgā, 1823. gadā Krievijas [[ģenerālkonsuls]] Kopenhāgenā. Miris 1852. gada 4. maijā Kopenhāgenā. | ||
| − | Viņa meitu Emīliju fon | + | Viņa meitu Emīliju fon Binceri (''von Binzer'') pieņēma audzināšanā hercoga Pētera vecākā meita, hercogiene [[Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de|Vilhelmīne de Sagāna]]. |
'''Sarakstījis:''' | '''Sarakstījis:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. novembris, plkst. 19.21
Peters fon Geršavs (Peter von Gerschau, 1779.-1852.) - hercoga Pētera un fon Geršavas jaunkundzes ārlaulības dēls, vēsturnieks, literāts. Barons. Dzimis 1779. gada 3. oktobrī Bēnē. Atstāja Kurzemi kopā ar hercoga ģimeni 1795. gadā. Studēja Berlīnes Bruņniecības akadēmijā, pēc tās absolvēšanas iestājās Prūsijas militārajā dienestā, ģenerāļa fon Kekinga huzāru pulkā (Leibhusregt. v. Goekingk). Apprecējās 1800. gadā pret tēva gribu ar 16 gadus veco Karolīnu (Friedrike Karoline Henriette Schmidt, 1784.-1848.). Kad tēva atstātā nauda bija izšķiesta kāršu spēlēs un izpriecās, 1807. gadā atgriezās Kurzemē, bet 1809. gadā kā leitnants iestājās Krievijas impērijas dienestā. 1810. gadā Oberforstmeister Somijā, 1817. gadā Quarantäneagent Niborgā, 1823. gadā Krievijas ģenerālkonsuls Kopenhāgenā. Miris 1852. gada 4. maijā Kopenhāgenā.
Viņa meitu Emīliju fon Binceri (von Binzer) pieņēma audzināšanā hercoga Pētera vecākā meita, hercogiene Vilhelmīne de Sagāna.
Sarakstījis:
- Peter von Gerschau. Versuch über die Geschichte des Großfürstentums Finnland. - Odense, 1821[1]
- Peter von Gerschau. Aus dem Leben des Freiherrn Heinrich Ludwig von Nicolay. - Perthes & Besser, Hamburg, 1834
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ R.Šveicers (Dr. Robert Schweitzer) "Turning defeat into victory. The reinterpretation of the Russo/Swedish War of 1808/09 in 19th century Finland" (.pdf) raksta, ka šis par Somijas vēsturi rakstījušais "Peter von Gerschau" esot tas pats Peters fon Geršavs, "illigimate son of Duke Peter Biron".
Resursi internetā par šo tēmu
- Peter von Gerschau - Ausländer im vorrevolutionären Russland. / Erik-Amburger-Datenbank
- Von Gerschau, Baltic Provinces - Barons Alphabetical list
- Traute Zacharasiewicz. Die Dichterin Emilie von Binzer und der Linzer Kulturkreis der Stifter-Zeit. / Historisches Jahrbuch der STadt Linz 1976. Herausgegeben vom Archiv der Stadt Linz. 1977 (.pdf)
- Andreas Markus. Die Beziehungen von Binzers und Zedlitz zum Hause Revertera (.pdf)
