Atšķirības starp "Bīskaps" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Bīskaps''' (lat. ''episcopus'', vc. ''Bishof'', it. ''vescovo'', sp. ''obispo'', kr. ''епископ''; no gr. ''ἐπίσκοπος'', ''episkopos'' - uzraugs) - agrīnajā [[kristietība]]s periodā ticīgo [[draudze]]s vecākais; apustuļu vietnieks (vai likumīgais pēctecis saskaņā ar sukcesiju), augstākā persona [[Baznīca]]s garīgajā hierarhijā. [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]] [[pāvests|pāvesta]] iecelts [[bīskapija]]s vadītājs (par bīskapiem iesvēta tikai [[Mūks|mūkus]]). Vienīgi bīskaps (ar roku uzlikšanas starpniecību) ir tiesīgs iesvētīt citas personas garīgos amatos, kā arī iesvētīt mirres un [[Altāris|antiminsus]]. Kaut arī visi bīskapi savā starpā ir līdzvērtīgi, tomēr atkarībā no personīgiem nopelniem, pilsētas vai apgabalu lieluma un nozīmes, kuros dotie bīskapi kalpo, tiem piešķir dažādus goda apzīmējumus (titulus), kas norāda to statusu Baznīcas hierarhijā: [[metropolīts]], [[patriarhs]], [[kardināls]], [[arhibīskaps]], kā arī:
 
'''Bīskaps''' (lat. ''episcopus'', vc. ''Bishof'', it. ''vescovo'', sp. ''obispo'', kr. ''епископ''; no gr. ''ἐπίσκοπος'', ''episkopos'' - uzraugs) - agrīnajā [[kristietība]]s periodā ticīgo [[draudze]]s vecākais; apustuļu vietnieks (vai likumīgais pēctecis saskaņā ar sukcesiju), augstākā persona [[Baznīca]]s garīgajā hierarhijā. [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]] [[pāvests|pāvesta]] iecelts [[bīskapija]]s vadītājs (par bīskapiem iesvēta tikai [[Mūks|mūkus]]). Vienīgi bīskaps (ar roku uzlikšanas starpniecību) ir tiesīgs iesvētīt citas personas garīgos amatos, kā arī iesvētīt mirres un [[Altāris|antiminsus]]. Kaut arī visi bīskapi savā starpā ir līdzvērtīgi, tomēr atkarībā no personīgiem nopelniem, pilsētas vai apgabalu lieluma un nozīmes, kuros dotie bīskapi kalpo, tiem piešķir dažādus goda apzīmējumus (titulus), kas norāda to statusu Baznīcas hierarhijā: [[metropolīts]], [[patriarhs]], [[kardināls]], [[arhibīskaps]], kā arī:
* [[Titulārarhibīskaps]]
+
* [[titulārarhibīskaps]], [[elekts]], [[sufragāns]]
* [[Elekts]] (lat. ''electus'', no ''eligere'' - ievēlēt) - [[Pāvests|pāvesta]] izraudzīts, bet vēl [[Konsekrācija|nekonsekrēts]] bīskaps.
 
* '''Sufragāns''' (lat. ''suffraganeus'', no ''suffragari'' - atbalstīt, palīdzēt) - [[Metropolīts|metropolītam]] vai arhibīskapam pakļauts diecēzes bīskaps. '''Sufragānija''' - sufragāna pārvaldīta [[diacēze]].
 
 
* '''Firstbīskaps''' (vāc. ''Fürstbischof'', angl. ''Prince-Bishop'', fr. ''Prince-évêque'', kr. ''Князь-епископ'') - bīskaps, kura bīskapija ir arī laicīga valsts, kurā šim bīskapam ir [[Senjors|senjora]] un [[Sizerens|sizerena]] tiesības, [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]] šāds bīskaps pēc statusa tika pielīdzināms [[Princis|firstam]].
 
* '''Firstbīskaps''' (vāc. ''Fürstbischof'', angl. ''Prince-Bishop'', fr. ''Prince-évêque'', kr. ''Князь-епископ'') - bīskaps, kura bīskapija ir arī laicīga valsts, kurā šim bīskapam ir [[Senjors|senjora]] un [[Sizerens|sizerena]] tiesības, [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]] šāds bīskaps pēc statusa tika pielīdzināms [[Princis|firstam]].
  

Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. decembris, plkst. 17.32

Bīskaps (lat. episcopus, vc. Bishof, it. vescovo, sp. obispo, kr. епископ; no gr. ἐπίσκοπος, episkopos - uzraugs) - agrīnajā kristietības periodā ticīgo draudzes vecākais; apustuļu vietnieks (vai likumīgais pēctecis saskaņā ar sukcesiju), augstākā persona Baznīcas garīgajā hierarhijā. Katoļu Baznīcā pāvesta iecelts bīskapijas vadītājs (par bīskapiem iesvēta tikai mūkus). Vienīgi bīskaps (ar roku uzlikšanas starpniecību) ir tiesīgs iesvētīt citas personas garīgos amatos, kā arī iesvētīt mirres un antiminsus. Kaut arī visi bīskapi savā starpā ir līdzvērtīgi, tomēr atkarībā no personīgiem nopelniem, pilsētas vai apgabalu lieluma un nozīmes, kuros dotie bīskapi kalpo, tiem piešķir dažādus goda apzīmējumus (titulus), kas norāda to statusu Baznīcas hierarhijā: metropolīts, patriarhs, kardināls, arhibīskaps, kā arī:

Literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 331.-332., 337. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu