Atšķirības starp "Sproģis Artūrs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Artūrs Sproģis''' (kr. ''Спрогис, Артур Карлович''; 1904.-1980.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks. | '''Artūrs Sproģis''' (kr. ''Спрогис, Артур Карлович''; 1904.-1980.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks. | ||
| − | Dzimis 1904. gada 6. martā, Rīgā. 1919. gada pavasarī | + | Dzimis 1904. gada 6. martā, Rīgā. 1919. gada pavasarī kā Dilkļu partizānu grupas izlūks iestājies [[LSPR armija|LSPR armijā]], 7. latviešu strēlnieku pulkā. No 1920. gada [[PSKP]] biedrs, dienējis [[Čeka|Čekā]]. 1922. gadā pabeidzis Maskavas kara skolu. Vada komandieris robežsardzē valsts rietumos. No 1928. gada līdz 1930. gadam mācījies Apvienotās Valsts politiskās pārvaldes Augstākajā robežapsardzības skolā. No 1930. gada dienēja Baltkrievijas PSR Galvenās politiskās pārvaldes — Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā daļā par pilnvaroto. No 1936. līdz 1937. gadam bijis militārais padomnieks republikāņu 14. armijas korpusā ar segvārdu "majors Arturo". Par darbību Spānijā apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni. 1937. gadā atgriezies PSRS, kur uzsācis mācības M. Frunzes Kara akadēmijā (līdz 1940. gadam). Pēc tam līdz 1941. gada jūnijam mācījās Sarkanās armijas Ģenerālštāba Augstākajā speciālajā skolā. Neprecējies, pārvaldījis latviešu, krievu, spāņu un franču valodas. Līdz 1942. gada decembrim kā [[majors]] komandējis karaspēka daļu Nr. 9903, kurā gatavoja izlūkus un diversantus, kuri darbojās [[Vērmahts|vērmahta]] aizmugurē. No 1944. līdz 1945. gadam vadījis Latvijas partizānu kustības štābu. Demobilizējies kā [[pulkvedis]]. No 1946. līdz 1949. gadam docētājs Maskavas Pedagoģiskajā svešvalodu institūtā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Боярский В.И. Диверсанты Западного фронта: Артур Спрогис и другие. Страницы Памяти. - Красная звезда: Москва, 2007. - 368 с. ISBN 978-5-88727-035-7 | * Боярский В.И. Диверсанты Западного фронта: Артур Спрогис и другие. Страницы Памяти. - Красная звезда: Москва, 2007. - 368 с. ISBN 978-5-88727-035-7 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://redstar.ru/index.php/news-menu/vesti/item/5461-chelovek-iz-legendyi Софронов И. Человек из легенды | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 12.06
Artūrs Sproģis (kr. Спрогис, Артур Карлович; 1904.-1980.) - Sarkanās armijas virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks.
Dzimis 1904. gada 6. martā, Rīgā. 1919. gada pavasarī kā Dilkļu partizānu grupas izlūks iestājies LSPR armijā, 7. latviešu strēlnieku pulkā. No 1920. gada PSKP biedrs, dienējis Čekā. 1922. gadā pabeidzis Maskavas kara skolu. Vada komandieris robežsardzē valsts rietumos. No 1928. gada līdz 1930. gadam mācījies Apvienotās Valsts politiskās pārvaldes Augstākajā robežapsardzības skolā. No 1930. gada dienēja Baltkrievijas PSR Galvenās politiskās pārvaldes — Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā daļā par pilnvaroto. No 1936. līdz 1937. gadam bijis militārais padomnieks republikāņu 14. armijas korpusā ar segvārdu "majors Arturo". Par darbību Spānijā apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni. 1937. gadā atgriezies PSRS, kur uzsācis mācības M. Frunzes Kara akadēmijā (līdz 1940. gadam). Pēc tam līdz 1941. gada jūnijam mācījās Sarkanās armijas Ģenerālštāba Augstākajā speciālajā skolā. Neprecējies, pārvaldījis latviešu, krievu, spāņu un franču valodas. Līdz 1942. gada decembrim kā majors komandējis karaspēka daļu Nr. 9903, kurā gatavoja izlūkus un diversantus, kuri darbojās vērmahta aizmugurē. No 1944. līdz 1945. gadam vadījis Latvijas partizānu kustības štābu. Demobilizējies kā pulkvedis. No 1946. līdz 1949. gadam docētājs Maskavas Pedagoģiskajā svešvalodu institūtā.
Literatūra par šo tēmu
- Боярский В.И. Диверсанты Западного фронта: Артур Спрогис и другие. Страницы Памяти. - Красная звезда: Москва, 2007. - 368 с. ISBN 978-5-88727-035-7
Resursi internetā par šo tēmu
- [http://redstar.ru/index.php/news-menu/vesti/item/5461-chelovek-iz-legendyi Софронов И. Человек из легенды
