Atšķirības starp "Tauta" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 31. oktobris, plkst. 12.36

Tauta (an. people, folk, vc. Volk, kr. народ) - vairākās valodās sinonīms jēdzienam "nācija". Vienas precīzas un vispārpieņemtas definīcijas nav, jo dabā kā atsevišķu fenomenu ar zinātniskām metodēm to nav iespējams identificēt. Neskatoties uz to, ka subjektīvi šķiet, ka tauta pastāv, sākot iedziļināties precīzāk, mēģinot izdibināt kritērijus, kā iespējams novilkt robežas starp to, kas pieder un kas nepieder šai nācijai vai tautai, neizbēgami nākas secināt, ka to nav iespējams izdarīt. Atkarībā no konteksta:

• 1. Politiski, XIX-XX gs. Austrumeiropā (Krievijas impērijā un vēlāk no tās atšķēlušajās valstīs, jo krievu valodā ar "народ" apzīmēja gan iedzīvotājus, gan tautu kā etnisku kopību) ar "tauta" saprata politiski un kultūras ziņā apvienotu valsts pilsoņu kopumu, neatkarīgi no izcelsmes, valodas vai ticības.
• 2. Antropoloģiski ar "tauta" saprot sociāletnisku ļaužu kopumu ar vienotu valodu, daļēji kopīgu izcelsmi, kultūras pamatiezīmēm un tuvu mentalitāti, kas apzinās savu nacionālo identitāti. Eiropā tautas sāka veidoties viduslaikos, saplūstot radniecīgām ciltīm - vispirms šie procesi norisa dienvidos un rietumos, šādām cilšu savienībām veidojot t.s. barbaru karalistes, kas kā politisks vienības pamats inspirēja lielāku etnisku kopību - tautu - veidošanos. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos šis process pārņēma arī Austrumeiropu.

Vairākām tautām ilgstoši dzīvojot vienā mītnes zemē, kur tās vieno zināma kopīga politiskā vēsture, politiskās robežas, pasaules redzējums, kultūrtelpa un savstarpējā politiskā solidaritāte, ap politiski dominējošo vai kvantitatīvi lielāko tautu, tai asimilējot mazākumtautas, veidojas politiskā nācija.

Skat. arī: etnoss

Literatūra par šo tēmu

• Smits D. Entonijs. Nacionālā identitāte. - AGB: Rīga, 1997. - 224 lpp. ISBN 9984-9169-6-0

• Jansen C., Borggraefe H. Nation. Nationalitaet. Nationalismus. - Campus Verlag: Frankfurt am Main, 2007
• Eickelpasch R., Rademacher C. Identitaet. - Transcript Verlag: Bielefeld, 2004
• John A. Hall. The State of the Nation: Ernest Gellner and the Theory of Nationalism. - Cambridge University Press, 1998 - 317 p.

• Smith A.D. Nationalism: Theory, Ideology, History. - Polity Press: Cambridge, 2001
• Poole R. Nation and Identity. - Routledge: London/New York, 1999

• Андерсон Б. Воображаемые сообщества. Pазмышления об истоках распространении и национализма. - Kанон-пресс-ц, Kучково поле: Москва, 2001
• Андерсон Б., Бауэр О., Хрох М. и др. Нации и национализм. - Праксис: Москва, 2002. - 416 с. ISBN 5-901574-07-9
• Геллнер Э. Нации и национализм. - Прогресс: Москва, 1991
• Хобсбаум Э. Нации и национализм после 1780 г. - Алетейя: СПб., 1998

Resursi internetā par šo tēmu

• Diskusijas “Tautas attīstība, identitātes un piederības sajūta pētījumos un pēcreferenduma realitātē” kopsavilkums. - Latvijas institūts
• Skudra O., Dreijere V. Denisa-Liepniece S., Dmitričenko I. Nacionālā identitāte : politiskās identitātes un politiskā kultūra. - LU SZF SPPI: Rīga, 2011. (.pdf)
• Žagariņš J. Jaunā polītiskā nācija - jeb negātīvā brīvība un iedomātā kopiena.
• Haralds Biezais. Faktu un teorijas pretrunas komūnistu tautas jēdzienā. // Jaunā Gaita nr. 127, 1980.
• Sedlenieks Klāvs. Par pirmsholokausta laikmeta domāšanu uc komentāri pie preambulas teksta. - satori.lv

• Хобсбаум Э. Нации и национализм после 1780 г. - Алетейя: СПб., 1998
• Гуляихин В. Н.Этноколлективное бессознательное как детерминанта социально-политического развития // Вестник Волгоградского государственного университета. Серия 7: Философия. Социология и социальные технологии. 2007. № 6. С. 76-79.