Atšķirības starp "Dunteni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Dunten_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Dunten_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Dunteni''' (vc. ''von Dunten'', kr. ''фон Дунтены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un Viļņas guberņās. Pirmie Dunteni ieradās Baltijā XVI gs. pirmajā pusē, 1663. gadā majors Gothards Duntens saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1747. gadā fon Dunteni no Duntes (''Dunten a. d. H. Ruthern'') tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1787. gadā Krievijas armijas kapteinis Otto Magnuss fon Duntens saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu (1852. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru un, šķiet, šajā ziņā guba zināmus panākumus, jo ne velti 1796. gadā Krievijas impērijas Suzdaļas kājnieku pulks tika pārdēvēts par ģenerālmajora fon Duntena musketieru pulku (''мушкетерский полк генерал-майора фон Дунтена''). | + | baroni un grāfi fon '''Dunteni''' (vc. ''von Dunten'', kr. ''фон Дунтены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un Viļņas guberņās. Pirmie Dunteni ieradās Baltijā XVI gs. pirmajā pusē, 1663. gadā majors Gothards Duntens saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1747. gadā fon Dunteni no Duntes (''Dunten a. d. H. Ruthern'') tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1787. gadā Krievijas armijas kapteinis Otto Magnuss fon Duntens saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu (1852. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru un, šķiet, šajā ziņā guba zināmus panākumus, jo ne velti 1796. gadā Krievijas impērijas Suzdaļas kājnieku pulks tika pārdēvēts par ģenerālmajora fon Duntena musketieru pulku (''мушкетерский полк генерал-майора фон Дунтена''). Dzimta aprāvās 1878. gadā. |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), Nurmižu (''Nurmis''), Sējas (''Zoegenhof''), Grāves, Dūjas, Tīnūžu (''Lindenberg'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), Nurmižu (''Nurmis''), Sējas (''Zoegenhof''), Grāves, Dūjas, Tīnūžu (''Lindenberg'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. janvāris, plkst. 12.03
baroni un grāfi fon Dunteni (vc. von Dunten, kr. фон Дунтены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Viļņas guberņās. Pirmie Dunteni ieradās Baltijā XVI gs. pirmajā pusē, 1663. gadā majors Gothards Duntens saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu. 1747. gadā fon Dunteni no Duntes (Dunten a. d. H. Ruthern) tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1787. gadā Krievijas armijas kapteinis Otto Magnuss fon Duntens saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu (1852. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru un, šķiet, šajā ziņā guba zināmus panākumus, jo ne velti 1796. gadā Krievijas impērijas Suzdaļas kājnieku pulks tika pārdēvēts par ģenerālmajora fon Duntena musketieru pulku (мушкетерский полк генерал-майора фон Дунтена). Dzimta aprāvās 1878. gadā.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), Nurmižu (Nurmis), Sējas (Zoegenhof), Grāves, Dūjas, Tīnūžu (Lindenberg) u.c. muižas.
