Atšķirības starp "Krievijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
30. rindiņa: 30. rindiņa:
 
* Nikolajs II (1894.-1917.)
 
* Nikolajs II (1894.-1917.)
 
|-
 
|-
−
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Russia_empire.jpg|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Moscowia_seal_XV.png|200px]]
 
|}
 
|}
 
'''Krievijas impērija''' (kr. ''Pоссiйская Имперiя'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) [[Maskavas cariste]]s [[cars]] Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский'').  XVIII gs. tā iekaroja [[Baltijas guberņas|Baltiju]], [[Žečpospoļita|Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju]], daļu [[Polijas karaliste|Polijas]], Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - [[Somijas lielkņaziste|Somiju]], [[Besarābija|Besarābiju]], Aizkaukāzu, Kazahiju, [[Turkestāna|Turkestānu]]. Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 [[kārta|kārtās]]: [[muižnieki]], [[garīdznieki]], [[pilsonība]] un [[zemnieki]] (atsevišķi pastāvēja [[raznočinci]], [[inteliģence]]). Mantojama [[monarhija]], kurā [[Imperators|imperatoram]] ([[Cars|caram]]) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja [[Valsts padome]], bet no 1906. gada - [[parlaments]], ko veidoja Valsts padome un vēlēta [[Valsts dome]].1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] laikā imperators atteicās no troņa. Augstākā valsts vara nonāca [[Krievijas pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (''Предпарламент'') 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja [[Krievijas republika|Krievijas republiku]].
 
'''Krievijas impērija''' (kr. ''Pоссiйская Имперiя'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) [[Maskavas cariste]]s [[cars]] Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский'').  XVIII gs. tā iekaroja [[Baltijas guberņas|Baltiju]], [[Žečpospoļita|Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju]], daļu [[Polijas karaliste|Polijas]], Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - [[Somijas lielkņaziste|Somiju]], [[Besarābija|Besarābiju]], Aizkaukāzu, Kazahiju, [[Turkestāna|Turkestānu]]. Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 [[kārta|kārtās]]: [[muižnieki]], [[garīdznieki]], [[pilsonība]] un [[zemnieki]] (atsevišķi pastāvēja [[raznočinci]], [[inteliģence]]). Mantojama [[monarhija]], kurā [[Imperators|imperatoram]] ([[Cars|caram]]) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja [[Valsts padome]], bet no 1906. gada - [[parlaments]], ko veidoja Valsts padome un vēlēta [[Valsts dome]].1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] laikā imperators atteicās no troņa. Augstākā valsts vara nonāca [[Krievijas pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (''Предпарламент'') 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja [[Krievijas republika|Krievijas republiku]].

Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. janvāris, plkst. 07.25

Pоссiйская Имперiя
200px
pastāv 1721.-1917
pārvalde
imperatori
  • Pēteris I (1721.-1725.)
  • Katrīna I (1725.-1727.)
  • Pēteris II (1727.-1730.)
  • Anna I (1730.-1740.)
  • Anna II (1740.-1741.)
  • Ivans VI (1740.-1741.)
  • Elizabete (1741.-1761.)
  • Pēteris III (1761.-1762.)
  • Katrīna II (1762.-1796.)
  • Pāvils I (1796.-1801.)
  • Aleksandrs I (1801.-1825.)
  • Nikolajs I (1825.-1855.)
  • Aleksandrs II (1856.-1881.)
  • Aleksandrs III (1881.-1894.)
  • Nikolajs II (1894.-1917.)
Moscowia seal XV.png

Krievijas impērija (kr. Pоссiйская Имперiя) - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) Maskavas caristes cars Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский). XVIII gs. tā iekaroja Baltiju, Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju, daļu Polijas, Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - Somiju, Besarābiju, Aizkaukāzu, Kazahiju, Turkestānu. Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 kārtās: muižnieki, garīdznieki, pilsonība un zemnieki (atsevišķi pastāvēja raznočinci, inteliģence). Mantojama monarhija, kurā imperatoram (caram) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja Valsts padome, bet no 1906. gada - parlaments, ko veidoja Valsts padome un vēlēta Valsts dome.1917. gada Februāra revolūcijas laikā imperators atteicās no troņa. Augstākā valsts vara nonāca Pagaidu valdības rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (Предпарламент) 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja Krievijas republiku.

Skat. arī: Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums, Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula, pilsoņu karš Krievijā

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Krievijas_impērija&oldid=51450"