Atšķirības starp "Kalnbērziņš Jānis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
{{Kbeigas}}
 
{{Kbeigas}}
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}
{{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LKP CK Pirmais sekretārs]]|periods = 21.12.1940.-11.1959.|pēc = [[Pelše Arvīds|A.Pelše]]}}
+
{{amati|pirms = |virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LKP CK Pirmais sekretārs]]|periods = 21.12.1940.-11.1959.|pēc = [[Pelše Arvīds|A.Pelše]]}}
 
{{Kbeigas}}
 
{{Kbeigas}}
  
 
[[Kategorija:Personas]]
 
[[Kategorija:Personas]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. novembris, plkst. 14.01

Jānis Kalnbērziņš (1893.-1986.) - Latvijas PSR un LKP darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par lielinieku partijas biedru. 1919. gadā dienējis LSPR armijā, pēc tam kā 8. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks piedalās pilsoņu karā Krievijā. 1925.-1928. gados dzīvo Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā PSRS tiek arestēta viņa sieva, bet bērni tiek ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvē Maskavā Rietumtautu Komunistisko universitāti. 1933. gads absolvē Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs. 1939. gadā atgriežas Latvijā, kur viņu arestē politiskā policija un tiesa piespriež cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. Tautas saeimā, kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par LKP CK Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja PSRS armijā kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.


Priekštecis:
K. Ozoliņš
LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs
27.11.1959.-05.05.1979.
Pēctecis:
V. Rubenis



Priekštecis:
LKP CK Pirmais sekretārs
21.12.1940.-11.1959.
Pēctecis:
A.Pelše