Atšķirības starp "Kampenhauzeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Campenhausen_Wappen.png|thumb|200px|fon Kampenhauzeni]] | [[Attēls:Campenhausen_Wappen.png|thumb|200px|fon Kampenhauzeni]] | ||
[[Attēls:Baron_Campenhausen_Wappen.png|thumb|200px|baroni Kampenhauzeni]] | [[Attēls:Baron_Campenhausen_Wappen.png|thumb|200px|baroni Kampenhauzeni]] | ||
| − | fon '''Kampenhauzeni''' (vc. ''von Campenhausen)'', kr. ''фон Кампенгаузены'') - holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Polijā. Dzimtas aizsācējs bijis Lībekas tirgotājs Hermanis Kamphūzens (''Camphusen''), kura dēls Hermanis 1622. gadā kļuva par Stokholmas pilsoni, bet tā dēls Johans Hermanis Kampenhūzens (1641.-1705.), Zviedrijas armijas virsnieks, kļuva par Rīgas vicekomendantu un pilsoni. 1744. gadā Zviedrijas karalis daļai dzimtas piešķīra [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (kopš 1756. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem, ko 1854. gadā oficiāli apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1711. gadā Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.) uzsāka militāro un politisko karjeru Krievijas impērijā, kas bija pievienojusi savai teritorijai Vidzemi. 1742. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1939. gadā politiskās situācijas spiesti pēdējie Kampenhauzeni [[Vācbaltiešu izceļošana|pameta dzimteni]]. | + | fon '''Kampenhauzeni''' (vc. ''von Campenhausen)'', kr. ''фон Кампенгаузены'') - holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Polijā. Tradicionāli [[hernhūtieši]]. Dzimtas aizsācējs bijis Lībekas tirgotājs Hermanis Kamphūzens (''Camphusen''), kura dēls Hermanis 1622. gadā kļuva par Stokholmas pilsoni, bet tā dēls Johans Hermanis Kampenhūzens (1641.-1705.), Zviedrijas armijas virsnieks, kļuva par Rīgas vicekomendantu un pilsoni. 1744. gadā Zviedrijas karalis daļai dzimtas piešķīra [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (kopš 1756. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem, ko 1854. gadā oficiāli apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1711. gadā Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.) uzsāka militāro un politisko karjeru Krievijas impērijā, kas bija pievienojusi savai teritorijai Vidzemi. 1742. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1939. gadā politiskās situācijas spiesti pēdējie Kampenhauzeni [[Vācbaltiešu izceļošana|pameta dzimteni]]. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks, Vidzemes [[landrāts]], Somijas [[ģenerālgubernators]] (1742.–1743.) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.); Vidzemes landrāts, civilgubernators, galma slepenpadomnieks un goda aizbildnis Baltazars fon Kampenhauzens (1745.-1800.); ģeogrāfs, Rīgas [[kamerālpalāta]]s padomnieks un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktors (1797.), Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktors (1800.), senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811.), [[slepenpadomnieks]], [[kambarkungs]], Krievijas iekšlietu ministrs (1823.) Baltazars fon Kampenhauzens (1772.-1823.). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks, Vidzemes [[landrāts]], Somijas [[ģenerālgubernators]] (1742.–1743.) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.); Vidzemes landrāts, civilgubernators, galma slepenpadomnieks un goda aizbildnis Baltazars fon Kampenhauzens (1745.-1800.); ģeogrāfs, Rīgas [[kamerālpalāta]]s padomnieks un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktors (1797.), Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktors (1800.), senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811.), [[slepenpadomnieks]], [[kambarkungs]], Krievijas iekšlietu ministrs (1823.) Baltazars fon Kampenhauzens (1772.-1823.). | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. decembris, plkst. 10.23
fon Kampenhauzeni (vc. von Campenhausen), kr. фон Кампенгаузены) - holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Polijā. Tradicionāli hernhūtieši. Dzimtas aizsācējs bijis Lībekas tirgotājs Hermanis Kamphūzens (Camphusen), kura dēls Hermanis 1622. gadā kļuva par Stokholmas pilsoni, bet tā dēls Johans Hermanis Kampenhūzens (1641.-1705.), Zviedrijas armijas virsnieks, kļuva par Rīgas vicekomendantu un pilsoni. 1744. gadā Zviedrijas karalis daļai dzimtas piešķīra brīvkunga titulu (kopš 1756. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem, ko 1854. gadā oficiāli apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). 1711. gadā Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.) uzsāka militāro un politisko karjeru Krievijas impērijā, kas bija pievienojusi savai teritorijai Vidzemi. 1742. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1939. gadā politiskās situācijas spiesti pēdējie Kampenhauzeni pameta dzimteni.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742.–1743.) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.); Vidzemes landrāts, civilgubernators, galma slepenpadomnieks un goda aizbildnis Baltazars fon Kampenhauzens (1745.-1800.); ģeogrāfs, Rīgas kamerālpalātas padomnieks un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktors (1797.), Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktors (1800.), senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811.), slepenpadomnieks, kambarkungs, Krievijas iekšlietu ministrs (1823.) Baltazars fon Kampenhauzens (1772.-1823.).
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas: Unguru (Orellen), Turaidas (Treyden), Kūduma (Kudesel), Lenču (Lenchi), Ilzenes (Ilsen), Lēdurgas (Loddiger), Veselavas (Wesselshof), Ropažu (Rodenpois) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011.
- Campenhausen Axel von. Campenhausen. Aus der Geschichte einer livländischen Familie. // Muiža zem ozoliem. Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta Vidzeme. Katalogs izstādei Rundales pils muzejā un Herdera Institutā Marburgā : Rundāles pilsmuzejs, 1998.
