Atšķirības starp "Lēvisi of Menāri" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl von Löwis of Menar'', 1855-1930). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl von Löwis of Menar'', 1855-1930). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (''Nurmis''), Pantenes (''Panten''), Aderkašu (''Fistehlen''), Doles (''Dahlen''), Berģu (''Bergshof''), Vecbrenguļu (''Alt-Wrangelshof''), Ķekavas (''Kekkau, Keckau''), Pulkārtnes (''Pulkarn''), Ķeipenes (''Kaipen''), Lakstenes (''Hohenheide''), Jaunpils (''Jürgensburg''), Jeru (''Seyershof''), Pavasaru (''Pawassern''), Bānūžu (''Kudling''), Oļu (''Ohlenhof''), krapes (''Kroppenhof'') u.c. [[muiža]]s. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 13. jūnijs, plkst. 06.45
fon Levisi of Menāri (vc. von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) - skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (Wilhelm de Lays, ?-1645) no Menāras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (Karl von Löwis of Menar, 1855-1930).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (Nurmis), Pantenes (Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.
