Atšķirības starp "Lēvisi of Menāri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Loewis_of_Menar_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Loewis_of_Menar_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Levisi of Menāri''' (vc. ''von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar'', kr. ''фон Ловис оф Менар'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (''Wilhelm de Lays'', ?-1645) no Meneras (''Menner'', Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. | + | '''fon Levisi of Menāri''' (vc. ''von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar'', kr. ''фон Ловис оф Менар'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (''Wilhelm von Loewis, Wilhelm de Lays'', ?-1645) no Meneras (''Menner'', Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Leviss of Menārs (''Reinhold Friedrich von Löwis of Menar'', 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Leviss of Menārs (''Andreas von Löwis of Menar'', 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Leviss of Menārs (''Peter Frommhold von Löwis of Menar'', 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs, [[Livonija]]s viduslaiku piļu eksperts Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Leviss of Menārs (''Richard von Loewis of Menar'', 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Leviss of Menārs (''Erik von Loewis of Menar'', 1904–1986); | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Leviss of Menārs (''Reinhold Friedrich von Löwis of Menar'', 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Leviss of Menārs (''Andreas von Löwis of Menar'', 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Leviss of Menārs (''Peter Frommhold von Löwis of Menar'', 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs, [[Livonija]]s viduslaiku piļu eksperts Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Leviss of Menārs (''Richard von Loewis of Menar'', 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Leviss of Menārs (''Erik von Loewis of Menar'', 1904–1986); | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 13. jūnijs, plkst. 07.27
fon Levisi of Menāri (vc. von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) - skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (Wilhelm von Loewis, Wilhelm de Lays, ?-1645) no Meneras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Leviss of Menārs (Reinhold Friedrich von Löwis of Menar, 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Leviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar, 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Leviss of Menārs (Peter Frommhold von Löwis of Menar, 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts Karls fon Lēviss of Menārs (Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Leviss of Menārs (Richard von Loewis of Menar, 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Leviss of Menārs (Erik von Loewis of Menar, 1904–1986);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (Nurmis), Pantenes (Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.
