Atšķirības starp "Atsevišķais Pleskavas brīvprātīgo korpuss" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 31. jūlijs, plkst. 11.49

Krievijas Ziemeļu armijas Atsevišķais Pleskavas brīvprātīgo korpuss (kr. Отдельный Псковский добровольческий корпус) - Krievijas pilsoņu karā pretlieliniecisko spēku brīvprātīgo armijas grupa formēšanās stadijā no 1918. gada 10. oktobra līdz 1918. gada decembrim. Ziemeļrietumu guberņu teritorijā (Pleskavas apriņķī, Latvijā un Igaunijā). Komandieri:

• 10.1918.-11.1918. ģenerālmajors Vandams
• 11.1918.-12.1918. pulkvedis fon Nefs (полковник Г.Г. фон Неф)

1918. gada 9. oktobrī Vācijas armijas virspavēlniecība sagatavoja instrukcijas par krievu brīvprātīgo armijas - t.s. Ziemeļu armijas - organizēšanu Ziemeļrietumu guberņās. Oktobra beigās bija pieteikušies 3000 vīri, no kuriem kādi 500 bija virsnieki, no kuriem izveidoja Atsevišķo Pleskavas brīvprātīgo korpusu.

• korpusa štābs (atradās Pleskavas kadetu korpusa telpās) sastāvēja no: korpusa komandiera (ģenerālmajors Vandams), štāba priekšnieka (ģenerālmajors Maļavins), oberkvartirmeistars rotmistrs fon Rozenbergs, adjutanti pulkvedis barons fon Volfs un rotmistrs Heršelmanis, izlūkdienesta vadītājs kapitans Taranovskis un štāba rakstveži;
• 1. strēlnieku divīzija (nenokomplektēta) sākumā ģenerālmajora Ņikiforova, vēlāk ģenerālleitnanta Simanska vadībā:
  • 1. Pleskavas strēlnieku pulks (1-й Псковский стрелковый добровольческий полк) divu bataljonu sastāvā - nenokomplektēts, aptuveni 500 vīru (komandieris pulkvedis Ļebedevs);
  • 2. Ostrovas strēlnieku pulks (2-й Островский добровольческий полк) divu bataljonu sastāvā - nenokomplektēts, aptuveni 300-500 vīru (komandieris pulkvedis Dzerožinskis);
  • 3. Režicas (Rēzeknes) strēlnieku pulks (3-й Режецкий добровольческий полк) divu bataljonu sastāvā - nenokomplektēts, aptuveni 300-500 vīru (komandieris pulkvedis fon Nefs);
• Ārējās apsardzes komanda (Отряд внешней охраны), 200 vīri (komandieris kapitans Mjakošs);
• Ostrovas kavalērijas partizānu vienība, 150 jātnieki (komandieris pulkvedis Bibikovs);
• Bruņotā vilciena komanda (paša vilciena nebija);
• Pleskavas artilērijas pulks (Псковский артиллерийский полк) - 2 artilērijas baterijas (katrā 4 vieglei lauka lielgabali);

Uzzinot par "baltās" armijas veidošanu, tās pusē pārgāja virkne Sarkanās armijas daļu:

• Bulak-Bulakoviča īpašā vienība (120 zobeni, 2 kavalērijas lielgabali);
• Talabu arhipelāga kājnieku bataljons ritmeistara Permikina (Пермикин, Борис Сергеевич) vadībā (150 durkļi, 2 lielgabali);
• Peipusa ezera flotile (Чудская флотилия, 4 upju kuģīši) kapteiņa N.Neļidova (Нелидов, Дмитрий Дмитриевич) vadībā.
• Rēzeknes partizānu grupa pulkveža Afanasjeva vadībā (Партизанский отряд полковника Афанасьева), 150 vīri.

Novembra vidū tika nomainīta armijas vadība: par korpusa komandieri kļuva pulkvedis fon Neffs (von Neff), par štāba priekšnieku - Vilhelms fon Rozenbergs, par 1. korpusa (Псковский корпус) komandieri - ģenerālmajors grāfs Pālens (Pahlen), aizmuguri organizēja majors Krūzenšteins. Aptuveni 4550 vīri ar 8000 šautenēm, 44 ložmetējiem un 30 lielgabaliem.^[1]

Katastrofāli trūka munīcijas un pārtikas. 25.-26. novembra kaujās Pleskavu, korpuss tika sagrauts un bija spiestas atkāpties uz Izborsku, pie tam korpusa štābs tika nogriezts no savām vienībām. Turpmākā cīņu gaitā korpusa lielākā daļa caur Valku un Rūjienu atkāpās uz jaundibināto Igauniju. Daļa korpusa vai nu izklīda, vai arī turpināja cīņu bez kopējas vadības kā partizāni. Samērā daudzi korpusa virsnieki, kas nevēlējās atkāpties uz Igauniju, devās uz Rīgu, kur vēlāk iekļāvās Līvena vienībā. 6. decembrī korpusa komandieris plkv. Nefs ar Igaunijas Pagaidu valdību noslēdza līgumu par atlikušo viņam uzticīgo vienību pakļaušanu Igaunijas armijas virspavēlniekam, pārdēvējot tās par Ziemeļu armijas Atsevišķo korpusu (Отдельный корпус Северной армии) - literatūrā bieži vienkārši dēvēts par Ziemeļu korpusu (Северный корпус). Kopā ar Igaunijas armiju un somu brīvprātīgiem korpuss piedalījās Igaunijas Neatkarības karā.

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

• Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0

• Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
• Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

Resursi internetā par šo tēmu

• Волков С.В., Корнева Е.А., История Северо-Западной армии